Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Viedokļi

Mājiens ar pistoli

Tas, ka premjers Valdis Dombrovskis satiksmes ministram Kasparam Gerhardam uzdāvina ieroci, nav nekas īpašs, jo ieročus citi premjeri dāvinājuši arī citiem ministriem. Īpašs ir kārtējais šīs valdības paskaidrojumu trūkums – kas tie par nopelniem, par kuriem jādāvina tieši šāda dāvana.

Zinot, kāda visapkārt valda situācija saistībā ar ekonomiku, sabiedrības morāli, nonivelētām vērtībām, asociatīvi lielai daļai vienkāršo vērotāju rodas sajūta, ka pistole ministram tiek dāvināta pašaizsardzībai. Lai arī Gerhards pamatā dzīvo Rīgā, ministrs ir no Jelgavas, kur viņam joprojām pieder dzīvoklis. Tieši Jelgavā tradicionāli kriminogēnā situācija ir viena no problemātiskākajām Latvijā. Vairākkārt esmu dzirdējusi no kaimiņiem un paziņām Jelgavā par apzagtām mājām, šķūnīšiem, arī uz pašu ādas piedzīvota šī parādība pirms gadiem diviem. Nu arī pagājušajā nedēļas nogalē ap māju siroja narkomāni, kas nesekmīgi centās iekļūt mājā, bet pēc tam apzaga citu rajona māju. Tobrīd atrados Tartu, kur, kā uzzināju pilsētas vienīgajā ieroču veikalā, par gāzes pistolēm un citiem pašaizsardzības ieročiem neviens neinteresējas, tie nav izpirkti, atšķirībā no Latvijas. Un ne tāpēc, ka lēnīgajiem igauņiem tas, ka šādi pašaizsardzības instrumenti nepieciešami, pielēks daudz vēlāk.

Šajā laikā ieroča dāvināšana ministram tikai lieku reizi sabiedrībai atgādina par to, kādā valstī mēs dzīvojam. Ne tik daudz ekonomiskā situācija, cik bažas par savu un bērnu drošību ir tās, kas liek nopietni apsvērt domu par valsts pamešanu vismaz uz laiku, kad smagākais krīzes posms būs pārlaists. Diemžēl no valdības nejūt nākam signālus, ka cilvēku drošība kādam īpaši rūpētu, lai arī noziegumi pāris latu dēļ kļūst arvien nežēlīgāki. Nav runa tikai par ielās dežurējošiem policistiem un viņu algu, bet arī par policijas, tiesu attieksmi pret zagļiem, narkomāniem, kas nereti vienkārši tiek atštaukāti un palaisti un tādā pašā garā turpina iesākto, jo neredz citu iespēju, lai izdzīvotu, nemāk neko citu. Runa arī par vieglprātīgo attieksmi pret bezdarbnieku armiju, kas jau vairs nesaņem un nesaņems pabalstus, arī par darbu ar cietumniekiem, no cietuma iznākušajiem, jā, arī par sociālo darbinieku nenovērtēto darbu, jauniešu nodarbināšanas un brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā arī virkni citu lietu, kas veido komplekso drošības mehānismu.

Iztrūkstot minētajiem elementiem un skaidrojumam, Dombrovska dāvana ir kā mājiens ar mietu, piedodiet, pistoli: sak, bruņošanās ir sākusies! Paldies premjeram par atgādinājumu!