Ūdens uz Nila dzirnavām
Arī Valsts valodas centrs uzlējis ūdeni uz Nila Ušakova un viņa pārstāvētās partijas un Rīgas domes koalīcijas dzirnavām, kuras jau tāpat maļ.
Sabiedriskās domas noskaņojuma mērījumi rāda, ka pērnā gada nogalē lejup pašļukušais Saskaņas un Gods kalpot Rīgai (GKR) reitings atjaunojies ar uzviju, neraugoties uz pieteikto labējo partiju konkurenci. Novembrī par Rīgas domē valdošo tandēmu bija gatavi balsot 51,8% izlēmušo rīdzinieku, bet decembrī - 42,8%. Februārī Saskaņu/GKR bija gatavi atbalstīt 57,3% izlēmušo, bet, ierēķinot arī neizlēmušos vēlētājus, valdošās koalīcijas pārvēlēšanu bija gatavi atbalstīt 43,3% Rīgas vēlētāju. Lai arī tā nav puse, ar to pietiktu koalīcijas turpināšanai bez partneriem, jo daļu otras puses procentu noēd partijas, kuras nepārvarētu 5% vēlēšanu barjeru, turklāt mandātu sadalījums nav identisks procentu sadalījumam - uzvarētājam tiek vairāk. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Saskaņa un GKR saņēma 58% balsu, kas ļāva iegūt attiecīgi 23 un 16 - kopā 39 no 60 mandātiem.
Protams, ātrās iedarbības priekšvēlēšanu cīņas ieroči vēl tikai tiks laisti darbā savstarpējā apšaudē, bet, ja netiek izvilkta un tieši uz Ušakovu notēmēta kāda lielgabala lode, līdzšinējie plaukšķi mēram būs vien kā blusas kodieni, bet pārmetumi nacionālajos jautājumos tikai palīdz nostiprināt pozīcijas. Kā jau allaž tas bijis, nacionālās, valodas tēmas pacelšana vislabāk mobilizē Saskaņas un Nacionālās apvienības (NA) vēlētājus, tādējādi nav jābrīnās, ka pirms kārtējām pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām pēkšņi aktualizējas entie valodas un citi nacionālie jautājumi. Šoreiz lāča pakalpojumu izdarījis Valsts valodas centra uzliktais sods par to, ka Rīgas dome Facebook komunicē ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski. Samaksājot sodu, mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka turpmāk šo saziņu uzturēs par saviem līdzekļiem, tātad kā privātpersona varēs turpināt ierasto praksi. Ap šo izvērsās pamatīga vaimanoloģija, partiju pārstāvji, žurnālisti komentēja un analizēja to krustu, šķērsu, Ušakova rīcība salīdzināta ar reiderismu, piesaistīts KNAB pārbaudes veikšanai, bet nacionāļi draudēja ar likumprojekta virzīšanu Saeimā par amatpersonu atstādināšanu no amata vismaz uz laiku, kas atkārtoti sodītas par valsts valodas normu neievērošanu, savukārt Ušakovs savu taisnību sola aizstāvēt Satversmes tiesā. Labs uzmanības novēršanas manevrs no Rīgā īpaši strauji uzlēkušajiem nekustamā īpašuma nodokļiem vai ik pa laikam uzpeldošiem skandāliem ap domes struktūrām un kapitālsabiedrībām. Likumsakarīgi - otra populārākā partija visu vēlētāju vidū izrādījusies NA ar 7,8% atbalstītāju.
Jautājums par Ušakova vai Rīgas domes saziņu sociālajos tīklos gan latviešu, gan krievu valodā nav tik kairinošs latviskajai auditorijai, kas, citastarp, saņēmusi noteiktus sociālos labumus, atvieglojumus, lai tā dēļ novērstos no valdošās koalīcijas. Ušakovu lielā mērā atbalsta arī latviski runājošie pilsoņi, domājams, pat vairāk nekā nosacīti latviskās Rīgas domes koalīcijas daļu GKR. Padziļinātā SKDS aptauja pērn decembrī uzrādīja, ka, protams, krievvalodīgo vidū Ušakovs ir nepārspējams līderis pat visas Latvijas mērogā, pozitīvi viņu vērtē 79,1%, negatīvi - vien 9,6% aptaujāto. Bet arī vairāk nekā trešdaļa jeb 37,2% latviski runājošo Ušakovu vērtē pozitīvi. Kopumā visā Latvijā Ušakovs ir iedzīvotāju trešais pozitīvāk novērtētais politiķis pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ventspils mēra Aivara Lemberga.
Starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem no citu partiju pieteiktajiem Rīgas domes mēra vai deputātu kandidātiem pozitīvu reitingu spēj izspiest vien Mārtiņš Bondars, un viņa Reģionu apvienība kopš savu līderu anonsēšanas spējusi uzaudzēt vērā ņemamu reitingu. Neraugoties uz vājajām izredzēm tikt koalīcijā, reģionāļi, piesaistot vēl medijos aktīvā Jura Pūces partiju Latvijas attīstībai, iekarot domi sūta savus spēcīgākos kadrus - Bondaru, Pūci, pasaulslaveno basketbolisti Aneti Jēkabsoni-Žogotu, režisoru, bijušo Nacionālās operas direktoru Juri Žagaru.
Ratu pakaļā palikusi skandalozā Artusa Kaimiņa vadītā un iekšēji paputējusī partija KPV (3,9%), vien 1,9% atbalsta bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna Latvijas konservatīvo partiju, tiesa, vēl pirms Jutas Strīķes pieteikšanās par vienu no šīs partijas mēra kandidātiem. Visdrīzāk, viņas klātbūtne varētu pamainīt labējā spārna partiju procentuālo sadalījumu, paņemt kādu punktu no Vienotības pašreizējiem 5,4%, no KPV vai nedaudz arī no nacionāļiem, bet ne no Ušakova&Co. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Diemžēl vai par laimi - kā kuram.