Virziens pareizs, bet jānovērš blaknes
Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar visai vienkāršu, bet loģisku nodokļu izmaiņu piedāvājumu. Izbrīnu rada vienīgi tas, kāpēc šo izmaiņu izstrādei vajadzēja tik daudz laika un vēl maksāt 300 000 eiro Pasaules bankai par Latvijas nodokļu sistēmas izpēti.
FM piedāvājums nav nekāds jaunatklājums, pārsteigums, revolūcija vai know how. Par to, ka Latvijā ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi, ka jāvienādo nodokļu likmes dažādiem ienākuma saņemšanas veidiem un jāceļ ar nodokļiem neapliekamais minimums, kas pašlaik ir vienkārši nožēlojams, jau vairākkārt iepriekš rakstījusi gan Neatkarīgā, gan par to izteikušies eksperti, uzņēmēji, darba ņēmēji u.c. Pārsteigums vienīgi varbūt ir tas, ka FM to ir sadzirdējusi, akceptējusi un saņēmusi drosmi piedāvāt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23 uz 20%. Nodokļu progresivitātes un solidaritātes elementi iestrādāti, atstājot 23% IIN ieņēmumiem virs 45 000 gadā, kas vairumam strādājošo nedraud. Atcelt sola daudz kritizēto un Satversmes tiesā apstrīdēto solidaritātes nodokli, kas ir diferencēts sociālais nodoklis bez virsnormas maksājumu sasaistes ar nodokļa maksātāju un viņam saņemamajiem labumiem. Izskatās gan, ka tas tiks ne gluži atcelts, bet modificēts, lielo algu saņēmējiem liedzot vien īstermiņa pabalstus.
Lielāka progresivitāte būtu arī attiecībā uz neapliekamo minimumu, kas būtu 300, saņemot minimālo algu un arī pensiju, bet 0 - saņemot virs 1350 eiro, ko gan mūsdienās, jo īpaši ģimenē ar vienu apgādnieku, par milzu algu grūti nosaukt. Interesanti, ka vēl pērn gan FM, gan Ekonomikas ministrija kritizēja Labklājības ministrijas priekšlikumu par minimālās algas celšanu par 37 eiro kā neatbilstošu tautsaimniecības izaugsmei un uzņēmēju iespējām, bet tagad to rosina no 380 eiro palielināt līdz 430! Darba algas nodokļa samazināšana gan dod iespējas pacelt algas, bet bažas paliek, vai visi spēs nodrošināt tik strauju pielikumu? Vai pārāk rožaini neskatāmies uz tautsaimniecības tīģerlēcienu, kas pērn fiksēta 2%, bet turpmāk iecerēta 5% līmenī?
Laikam mūsējiem apnicis klausīties mūžīgo vaimanāšanu par to, cik labi viss Igaunijā, tostarp par nulles likmi uzņēmumā reinvestētajai peļņai, un nu arī Latvijā tā tiek solīta. Visai loģiski - otrā galā tiek celta nodokļa likme dividendēm no 10 uz 20%. Tas veicinātu gan peļņas reinvestēšanu un uzņēmumu attīstību, gan mazinātu shēmošanu ar ienākumu veidiem.
Tādus pašus ieteikumus, par dienu apsteidzot FM un sakot neko nezinām par tās plāniem, prezentēja Latvijas Banka, kurai acīmredzot samazinājies darba apjoms pēc eiro ieviešanas. Tā uzņēmusies sava veida valdības ēnu kabineta lomu un ik pa laikam nāk klajā ne tikai ar makroekonomikas prognozēm, bet arī veselības aprūpes un izglītības finansēšanas modeļiem. Saskaņā ar bankas aprēķiniem valsts ekonomika 2020. gadā iegūtu papildus 700 miljonus eiro, bet sākotnēji izaugsme būtu mazāka un valsts budžeta ieņēmumi varētu par 0,1-0,2% samazināties. FM redz, ka izmaiņas veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, piesaistītu investorus utt.
Tiktāl viss izskatās cerīgi, līdz nonākam pie pašvaldībām un pusbadā esošās veselības aprūpes, kurai vēl papildu finansējuma avots ir tikai versiju līmenī. FM visdrīzāk gatava iezīmēt 1% no sociālā nodokļa veselības aprūpei. Ja piepildīsies prognozes par ekonomikas izaugsmi minēto nodokļu izmaiņu un Eiropas fondu naudas ienākšanas rezultatā, zināms papildinājums tas būs. Mazāk varētu dot PVN palielināšna par vienu procentpunktu vai līdzmaksājuma palienāšana sociāli neapdrošinātajiem pacientiem.
Visai drosmīgi ir solīt samazināt IIN pirms pašvaldību vēlēšanām, jo vietvaras ir lielākās IIN daļas saņēmējas. Līdz ar to ieņēmumu samazināšanos valstij jādomā par cita veida ienākumu pārdali vai pašvaldību atbrīvošanu no kādiem pienākumiem. Piemēram, valsts varētu, līdzīgi kā Igaunijā, pilnībā savā pārziņā pamazām pārņemt vidusskolas, kas atvieglotu arī skolu tīkla reformēšanu. Pretējā gadījumā pašvaldības turpinās jau uzsākto iedzīvotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku reketu ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas šogad uzņēmis jo lielus apgriezienus. Tā vietā, lai sakārtotu NĪN jomu, ierobežotu ne tikai kadastra vērtību pieaugumu, bet arī līdz saprātīgākam līmenim pašvaldību spēles amplitūdu ar NĪN likmi, FM tam īpašu vērību nevelta, vien saskata šo nodokli kā opciju citviet mazināto ieņēmumu kompensēšanai. Jācer, ka šie nodokļu «vitamīni», kā izmaiņas nodēvējusi finanšu ministre Dana ReiznieceOzola, nenovedīs pie nenovērtētas kaites novēršanai nepieciešamas ķirurģiskas iejaukšanās.