Dzemdības nav demogrāfijas sastāvdaļa?

Ja demogrāfija ir viena no valsts noteiktajām prioritātēm, tad jāskatās, lai pretimnākšana būtu visās vietās un lietās, kas saistās ar bērniem. Neraugoties uz labajiem nodomiem, realizācija klibo.

Viss sākas ar bērniņa nākšanu pasaulē, kur valsts līdzdalības komponente ir grūtnieču aprūpes un dzemdību izdevumu segšana. Diemžēl te, tāpat kā daudzās citās ar jauno vecāku vai bērnu vajadzībām saistītās lietās, atbalsts ir ļoti trausls, ne visiem vienādi pieejams vai ir kā loterija - vienam paveicas, citam ne. Ir noteikta bezmaksas veselības aprūpe bērniem, bet realitātē ir rindas pie virknes speciālistu, kuri gan samērā brīvi pieejami par maksu, jāmaksā pat par asins analīzēm, kvalitatīviem palīglīdzekļiem bērniem ar īpašām vajadzībām, ir rindas uz dažādām manipulācijām utt. Ir noteikta bezmaksas bērnudārza pieejamība bērniem no pusotra gada vecuma, realitātē virknē pašvaldību ir rindas uz to dārziņiem, bet kompensācijas nenosedz aukļu vai privāto bērnudārzu izmaksas. Mums ir bezmaksas vispārējā vidējā izglītība, bet valsts apmaksātas pusdienas ir nez kāpēc tikai līdz 4. klasei, izņemot atsevišķas pašvaldības, kas apmaksā tās arī kādām vecākām klasēm. Tā arī mums ir valsts apmaksāta grūtnieču aprūpe un dzemdības, bet ne visi speciālisti ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz šo bezmaksas aprūpi. Droši vien tikai galēji spiedīgā situācijā sievietes gribēs mainīt savu ārstu, kam uzticējās, kam ir zināma pacienta vēsture, bet kurš nav līgumattiecībās ar valsti, pret valsts apmaksātu. Līdzīga iemesla dēļ līdz šim čābīgi strādājusi dzemdes vēža skrīninga programma ar tērētiem prāviem līdzekļiem kampaņai, izsūtītiem uzaicinājumiem.

Arī dzemdības, kas it kā ir valsts apmaksātas, neskaitot paaugstināta komforta prasības un arī citkārt tik nepieciešamo epidurālo anestēziju, ko valsts neapmaksā, taču realitātē daudzi topošie vecāki slēdz individuālos līgumus ar vecmātēm vai dzemdību speciālistiem par solīdām summām. Kā rāda Rīgas Dzemdību nama cenas, līgums ar izvēlētu dzemdību speciālistu maksā 600 eiro, ar vecmāti - 450, plānota ķeizargrieziena operācija ar izvēlētu speciālistu - vēl papildus 600 eiro, ar anesteziologu - vēl 200, vecmāti - 200. Plānota ķeizargrieziena operācija pēc pacientes pieprasījuma - 3000 eiro, relaksācija ūdenī - 100 eiro, dzemdības ūdenī bez līguma - 200 eiro, ar līgumu - papildus 100 eiro. Valsts apmaksās minimālo konveijeru, ja gribi piedzemdēt ar garantiju vai atsāpinošiem elementiem - par visu jāmaksā. Saprotams, ka jaunās māmiņas darīs visu iespējamo, lai būtu drošas par bērniņa piedzimšanu bez sarežģījumiem. Raugoties uz dzemdību speciālistu, vecmāšu zemo atalgojumu, kas pašlaik aktualizēts, saprotams, ka šo individuālo līgumu ienākumi viņiem ir būtiski, bet nedrīkstētu būt tā, ka līgumu neslēdzējiem jābaidās par dzemdību iznākumu. Tieši laikā, kad sabiezēja ziņas par Rīgas Dzemdību nama un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļas speciālistu un vecmāšu protesta pieteikumiem saistībā ar to zemajiem stundas tarifiem, sociālajos tīklos parādījās kāds jauno vecāku šausmu stāsts par dzemdību pieredzi Jelgavas slimnīcā janvāra vidū. Ģimene nebija slēgusi līgumu, sūdzējās ne tikai par paviršo, nevērīgo, pat rupjo attieksmi, bet bēdīgs izrādījies arī rezultāts, un jaundzimušo nācies pārvest uz Rīgu, uz Bērnu slimnīcu, un uzturēt mākslīgajā komā, lai atjaunotu smadzeņu funkcijas, kas, iespējams, traucētas, dzemdību laikā izmantojot vakuumu.

Šiem līgumiem vispār nebūtu vietas valsts apmaksātā un normāli funkcionējošā sistēmā, ja jaunie vecāki varētu paļauties uz sistēmas kvalitāti. Tie ir būtisks neuzticēšanās rādītājs veselības aprūpes un, konkrēti, dzemdību pieņemšanas kvalitātei - ja vien neesi samaksājis, nokļūsti riska zonā. Te velkamas paralēles ar aploksnēm ārstiem, kas pacientiem dod drošības izjūtu vai vispār pieeju kādam pakalpojumam vai tā kvalitātei. Līgumi ar vecmātēm vai dzemdību speciālistiem būtībā ir valsts legalizēta aploksne ārstiem, kas aizstāj valsts nespēju samaksāt ārstiem normālu atalgojumu.

Jāpiekrīt veselības ministrei Andai Čakšai, ka problemātisks ir visu mediķu, ne tikai dzemdību speciālistu, atalgojums, taču, ja reiz valsts demogrāfiju ir minējusi kā savu prioritāti, tad dzemdību speciālistu atalgojuma palielināšana tomēr būtu skatāma šajā kontekstā. Dzemdību speciālistu atalgojumam jābūt tādam, lai ikviena dzemdētāja varētu paļauties, ka ar līgumu vai bez tā dzemdības noritēs labākajā kvalitātē. Ministre spērusi soli pareizajā virzienā, solot iezīmēt dzemdībām palielinātā finansējuma daļu tieši speciālistu algām, lai arī tas nenodrošinās prasīto algu dubultošanu. Cerēt uz tīģerlēcienu šo speciālistu algās būtu naivi, ņemot vērā visas veselības aprūpes sistēmas problēmas un arī demogrāfijas kā prioritātes paslīdēšanu ēnā - ap to gan notiek neliela čubināšanās, bet tā vairāk atgādina partiju pozicionēšanos ap šo tēmu, lai varētu to pieminēt priekšvēlēšanu aģitācijā kā savu sasniegumu.