Zaļo spožums un posts

© F64

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nesen izteicās, ka viņa domstarpības ar Eiroparlamenta deputāti Ivetu Griguli (ZZS) neapdraud ZZS vienotību. Vienotību tās noteikti neapdraud, jo vislabāk to apdraudēt prot pati Vienotība. Par ZZS vienotību vēl grūti spriest, atsevišķu zemsaviešu neapmierinātība jau bija manāma. Bet acīmredzami Grigules sāga ir apdraudējusi ZZS reitingu.

Nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai smalkas dedukcijas rezultātā izskaitļotu Grigules, viņas bēdīgi slavenā balsojuma un tam sekojošās (ne)komunikācijas ietekmi. Vēl pavasarī un vasarā ZZS sacensībā par reitingu līderību elpoja pakausī Saskaņai pavisam tuvu un brīžiem skrēja plecu pie pleca, bet tagad Saskaņa pamatīgi atrāvusies. Kā liecina jaunākās SKDS aptaujas, janvārī par Saskaņu bija gatavi balsot 21% vēlētāju, kamēr par ZZS uz pusi mazāk - vien 10,5% aptaujāto. Kučinski premjera amatā apstiprināja un ZZS ēra sākās 11. februārī, ko reitingu izteiksmē sabiedrība novērtēja ar 18,1% ZZS un Saskaņai tikai par 0,4% vairāk. Pavasarī ZZS turpināja skrieties ar Saskaņu, vēl vasarā abas partijas bija 18% robežās. Varas partiju vēsturē uzticības kredīta došana un tā pakāpeniska deldēšana ir ierasta parādība, un ZZS reitingu augstumos turējās pat pārsteidzoši ilgi. 16,8% reitings novembrī, kad kulmināciju Saeimā sasniedza ņemšanās ap 2017. gada budžetu, kā arī jau bija izskanējis Zaļajai partijai un līdz ar to arī ZZS piederošā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa skandāls ar aizturēšanu KNAB, vēl bija ļoti augsts rādītājs. Līdz novembra beigās nāca ziņa par Grigules slaveno balsojumu Eiroparlamentā, iebilstot pret rezolūciju cīņai ar Krievijas propagandu. Balsojumam sekoja dīvaina deputātes uzvedība un ZZS veidojošo partiju un līdz ar to arī mediju ņemšanās ap to. Rezultātā decembrī ZZS gāziens par 4,3%. Savu artavu tur ieguldījis arī Truksnis, tomēr pēc viņa aizturēšanas oktobra sākumā un atgriešanās mēra krēslā novembra sākumā ZZS reitings tā necieta.

Neko grandiozu valsts līmenī Saskaņa, esot mūžīgajā opozīcijā, nav paveikusi un nevar paveikt. Neba nu iedzīvotāju sirdis tā sasildīja rīdzinieku atklāsmes kaitinošajās politiskajās reklāmās par ietaupījumiem, braucot ar sabiedrisko transportu, un citiem Rīgas domes akciju piedāvājumiem. Kas tāds notika janvārī, kas tā palielināja distanci starp ZZS un Saskaņu? Grigule pavēra muti.

Pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veiktais politiķu un amatpersonu reitingu mērījums decembrī aizdomas apstiprina: Grigule (reitings -37,5) ir otrā nemīlētāka politiķe valstī uzreiz pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) (-45). Antitopa trijniekā iekļuvis arī Truksnis (-27,1). Arī ZZS frakcijas šefam Augustam Brigmanim no zemsaviešu flanga ar saviem mīnus 22,5% ir par ko padomāt. Tāpat kā visai ZZS. Sabiedrībai netīk partiju veļas mazgāšana, skandāli, kas parāda to vājumu un vieš neticību par partijas spēju vadīt valsti. Sabiedrības novēršanās no reiz tik varenās Vienotības tās publisko iekšpartejisko strīdu laikā, kas kulminēja pēc Laimdotas Straujumas demisijas, bija acīmredzama. Vai ZZS mācīsies no šīs Vienotības kļūdas vai tomēr gribēs to pārbaudīt uz savas ādas? Vai sabiedrība cienīs un ticēs premjera varēšanai, kurš ļauj sevi noniecināt vienai ar dāmītei, kas ar masīvu reklāmu palīdzību vienu un, visticamāk, vienīgo reizi nonākusi Eiroparlamentā? Kā citādi vērtēt Grigules izteikumus LTV, kuros viņa iesaka premjeram trīsreiz padomāt, pirms prasīt viņas izslēgšanu. «Jūs arī varat vēlēties, lai mani izslēdz no partijas. Mēs ar premjeru esam dažādās partijās,» LTV žurnālistei atbildējusi Grigule. Tā, it kā premjers viņai būtu tukša vieta. Situāciju vēl vairāk saasina zaļo stingrais atbalsts Grigules palikšanai partijā, tāpat kā Trukšņa atkaluzņemšana zaļo rindās pēc otrreizējās demisijas pāris mēnešu laikā.

Divas zaļas smagumbumbas pie ZZS kājām. Kopā slikti, bet arī atsevišķi nez vai būs labāk. Atsevišķais starts Rīgas domes vēlēšanās un abu partiju ilgie gadi ārpus Saeimas to ir pierādījuši. Turklāt tieši populārākie politiķi ir no zaļajiem - ekszaļais Valsts prezidents Raimonds Vējonis un esošais zaļais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Zaļo spožums un posts.

ZZS gan nav vienīgā koalīcijas partija, kas janvārī zaudējusi reitingu. Mazāk, bet tas pašļucis zemāk arī Vienotībai un Nacionālajai apvienībai - vispārējais negatīvisms attiecībā pret varu turpina krāties.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.