Par mata tiesu
Svētku maratona laikā Latvijas mediju uzmanībai garām paslīdējušas problēmas, kas saistītas ar Krievijas militārās aviācijas ražotāja lidmašīnām Sukhoi Superjet (SSJ), kuras gandrīz iegādājās mūsu nacionālā aviokompānija airBaltic.
Krievijā ražotās lidmašīnas airBaltic gribēja uzspiest konsultanta Prudentia atrastais investors Ralfs Dīters MontāgsGirmess, tam netrūka dzirdošu ausu arī tobrīd valdošajā Vienotības elitē un acīmredzot arī pašā airBaltic, kuras vadītājs Martins Gauss tās iepriekš centās ievilkt Ungārijā, tās bankrotējušajā aviokompānijā Malev. Līdz ar investīcijām mūsu nacionālajai aviokompānijai gribēja ieskapēt vismaz piecus SSJ, neraugoties uz Eiropas valstu noteiktajām sankcijām Krievijai, kur nu vēl kā iegādes no Krievijas militārā koncerna! Turklāt šie notikumi risinājās pāris mēnešus pēc tam, kad Francija bija lauzusi 1,2 miljardus eiro vērtu līgumu ar Krieviju par Mistral karakuģa būvi.
Lai arī SSJ lobētāji centās slēpt savus nodomus un noliedza vēlmi iegādāties krievu lidaparātus, airBaltic iekšienē jau tika meklēti inženieri darbam specifiski ar šo modeli. Krievu lidmašīnas tika pasniegtas kā «ekonomiski izdevīgas», piedāvātas, iespējams, pat zem pašizmaksas. Vienlaikus jau tad izskanēja informācija ne tikai par nelaimīgo parauglidojumu Indonēzijā 2012. gadā, kurā gāja bojā 45 cilvēki, bet arī par lidaparātu pastiprinātu apetīti uz remontiem.
Par tiem avio mediji rakstīja decembra nogalē un turpina rakstīt joprojām. 2016. gada nogalē Krievijā un Meksikā atsauktas no ekspluatācijas 18 SSJ100 lidmašīnas un atcelti reisi pēc tam, kad vienā no Krievijas aviokompānijas IrAero SSJ100 lidmašīnām atklāta plaisa horizontālā stabilizatora stiprinājumā (pēc atsevišķiem avotiem, līdz pirmreizējai pārbaudei atsauktas visas 85 SSJ100 lidmašīnas). Horizontālais stabilizators ir gaisa kuģa sekundāra cēlējvirsma un nodrošina tā garenvirziena stabilitāti un ir sekundāra vadības virsma garenvirziena kontrolei. Tā strukturālie defekti var novest pie katastrofālām sekām. Krievijas mediji gan mierina, ka tas neesot nekas ārkārtējs, tā notiekot ne vien ar
SS lidmašīnām, turklāt defekts neesot saistīts ar detaļu brāķi vai materiāla kvalitāti, bet uzstādīšanas tehnoloģijām, kurās «jāveic korekcijas». Atklātais defekts neesot kritisks, jo stiprinājumam esot daudzu līmeņu sistēma un rezerves stiprinājumi. Pēc tam, kad tika atklāts defekts IrAero lidmašīnai, Rosaviacija un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) uzdeva pārbaudīt vēl virkni citu lidmašīnu. Rezultātā aizdomās par defektiem no ekspluatācijas atsauktas 11 Meksikas aviopārvadātāja Interjet un vēl sešas Krievijas Aeroflot «aizdomīgās» SSJ lidmašīnas.
Daļa lidaparātu atgriezti ekspluatācijā, pārējos pārbaudīt un salabot solīts līdz janvāra beigām, un gaidāms, ka visām SSJ lidmašīnām liks nomainīt stiprinājumus. Aviokompānijām, kas darbina šos lidaparātus, ikdienā tas nozīmē biežākas pārbaudes - sākotnēji tās tika veiktas ik dienu, nu ik nedēļu, kas ir laikietilpīgas un dažādus resursus prasošas. Un galvenais, kas tiek zaudēts - pasažieru uzticība, kas aviobiznesā ir ļoti būtiska. Speciālajā aviosaitā aeroinside.com var arī lasīt par SSJ100 incidentu, defektu izpausmju biežumu, kas parādās visai regulāri, - iestrēdzis stabilizators, problēmas ar pārnesuma mezglu, motora eļļu, spiedienu kabīnēs, dažādu motora daļu nokrišana, motora pieejas durvju nokrišana, motora izslēgšanās lidojuma laikā... (sk. https://www.aeroinside.com/incidents/type/su95/sukhoisuperjet10095). Vairākumam citu lidaparātu to ir krietni mazāk, izņemot Airbus A300, kas ir ļoti veca lidmašīna, kura tiek izmantota pārsvarā arī kravu pārvadāšanai, turklāt tiek izmantota arvien retāk.
Jāteic - paldies Dievam vai drīzāk sabiedrības un mediju spiedienam, ka pēc skandāla sacelšanas izdevās apturēt šo SSJ iepirkuma afēru, lai gan avionozarē un politiskajos koridoros tika runāts, ka viss jau ir nolemts! Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kas varētu iedvesmot sabiedrību nevis bezspēcībā novaidēt, ka mēs jau neko nevaram ietekmēt, bet turpināt varai skatīties uz nagiem un neklusēt. Dažkārt brīnumi tomēr notiek, un, lai cik kārtās sacementēta šķiet kāda shēma, dažkārt to tomēr ir iespējams izjaukt. Vai vismaz piespiest labot kļūdas, kā tas bija ar sociālā nodokļa iemaksām vai auto nodokļa dīvainībām šā gada budžetā. Savukārt lēmuma pieņēmējiem vērts lieku reizi padomāt, kādas sekas potenciāli var izraisīt sashēmoti «lētākie piedāvājumi», kuri jomās ar pastiprinātām prasībām drošībai ir jāvērtē īpaši uzmanīgi. Tur skopais var samaksāt ne tikai divreiz.