Divi pasaules
Pagājušonedēļ sabiedrību sasniedza krasi atšķirīgas ziņas par potenciālajām izmaiņām nodokļu jomā Latvijā un Igaunijā. Eh, atkal tā Igaunija! Vai drīzāk – eh, mēs...
Uzņēmēji Latvijā satraukušies, ka ieviestas sociālās iemaksas pilnā apmērā no minimālās algas arī daļlaika strādājošajiem radīs apgrūtinājumu uzņēmējiem, arī pakalpojumu un preču sadārdzinājumu, turklāt darbinieki diferencētā neapliekamā minimuma atmaksu no valsts saņems tikai pēc deklarācijas iesniegšanas, labi, ja pēc pusotra gada no pirmās algas. Jau pērn 22% gadījumu Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksu veicis pēc noteiktā termiņa, jo deklarāciju iesniedzēju skaits pieaudzis, bet pēc nākamā gada tas pieaugs vēl krasāk. Varbūt, ka daļu no VID papildus piešķiramajiem 4,9 miljoniem eiro nokurinās deklarāciju apstrādē, bet kāds no tā cilvēkiem, Latvijas ekonomikai labums?
Satraukušās arī kultūras jomas sabiedriskā labuma organizācijas, kurām plāno liegt saimniecisko darbību, kā dēļ tās nevarēs pārdot biļetes, izvietot reklāmas un sniegt citus maksas pakalpojumus, virknes autotmašīnu marku īpašnieki, kuriem pieaugs auto nodoklis. Paaugstināts tika arī dabas resursu nodoklis, kas daudziem sadārdzinās ūdensapgādi.
Investīciju apjoms Latvijā pamazām rūk, eksperti brīdina, ka Latvija kļūstot neprognozējama arī lielajiem investoriem, pirmie ziediņi, iespējams, jau saskatāmi Swedbank mātesbankas rīkojumā no Latvijas bankas pamatkapitāla uz projektiem citviet pārcelt teju 400 miljonus eiro - vairāk nekā trešdaļu! Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad nokritusies no 44. uz 49. vietu, kamēr Igaunija saglabājusi 30. vietu 138 valstu vidū. Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā kā galvenie šķēršļi uzņēmējdarbībai Latvijā minēti nodokļu likmes, to regulējums un birokrātija, vienlaikus mūs modri uzraugošā Fiskālās disciplīnas padome prasa vēl un vēl nodokļus. Tā kaulainu aci skatās uz jau tā pastāvīgi augošo nekustamā īpašuma nodokli un priecīga par valdības ierosinājumu atcelt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu 2018. gada beigās.
Tikmēr Igaunijas valdība mazā biznesa stimulēšanai ar finanšu ministru priekšgalā no nākamā gada grasās ieviest uzņēmējdarbības kontu sistēmu ar nulles birokrātiju. Tās ietvaros fiziska persona varētu piedāvāt pakalpojumus citai fiziskai personai vai preces juridiskai personai, un no uzņēmējdarbības konta automātiski valsts kontā tiktu atskaitīts samazināts nodoklis. Un vairs nekādas atskaites, grāmatvedības! Nodoklis samazināts, jo no šajā kontā esošajiem ieņēmumiem nevarēs atskaitīt izdevumus - kaut kas līdzīgs pie mums nu jau nīdējamajam mikrouzņēmuma nodoklim, tikai ar vienkāršotāku kārtību. Tieši tas, kas arī mums būtu vajadzīgs, lai cīnītos ar joprojām zemo cilvēku gatavību pašiem uzsākt savu uzņēmējdarbību, no kuras daudzi baidās ne tikai pieredzes trūkuma dēļ, bet lielā mērā bailēs no nespējas izburties caur regulatīvajiem džungļiem biznesa iedarbināšanai un bailēs no mūsu dažādo kontrolējošo dienestu pārspīlētās aktivitātes, sarežģītās birokrātijas. Par to publiski sūdzējušies vairāki uzņēmēji un nesen ļoti uzskatāmi atklātā vēstulē raksturoja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu īpašniece Igaunijā un Latvijā Linda Liepiņa. Pēc pazemojumiem VID, virknes institūciju piekasīšanās un piedāvājumiem problēmas atrisināšanā ar pašiem tuviem ārpakalpojumu sniedzējiem, papīru kalnu aizpildīšanas un glabāšanas, nemitīgas pierādīšanas, ka neesi zaglis, sodiem par pašu ziņotām kļūdām uzņēmēja Igaunijā jūtoties «kā sanatorijā». Tur viss notiek ātri, elektroniski, pēc būtības, cienot uzņēmēju, pielāgojoties viņa laika grafikam, bez uzglabājamiem papīru kalniem, vienkāršākām atskaitēm. Turklāt - pēc paustās kritikas uzņēmēja saņēmusi draudus!
Diemžēl ne visi Latvijas uzņēmēji un darba ņēmēji ir tik psiholoģiski un finansiāli spēcīgi, lai izturētu šādu mobingu, tāpēc aizbraukšana no Latvijas joprojām turpinās. «Nezinu, kas man sakrājās,» publiski savu vēlmi pamest Latviju pamatoja rakstniece Dace Rukšāne, citastarp minot arī aizliegumu «ieskaitīt bērnu vai vecāku kontos viņiem pienākošos atbalsta finansējumu (uzturnaudu) bez pienākuma to deklarēt kā dāvinājumu».
Daudz savādāk nav arī pašvaldību līmenī. Rakstu šo rakstu Jelgavas daudzstāvu mājas dzīvoklī ar cimdiem rokās, lai gan siltuma nodrošinātājs Fortum apgalvo, ka siltums pieslēgts jau iepriekšējā nedēļā. Tas prasa meklēt vainu namu apsaimniekotājā, apsaimniekotājs - sūta uz Fortum, no turienes - atpakaļ pie apsaimniekotāja, kurš kā monopolists var atļauties no mājas remontam iekasētā uzkrājuma noņemt naudu par nemaksātājiem. Un iepūt tam, jo alternatīvas nav!