Alga nav drošības garants
Pēc neveiksmīgajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Maksātnespējas administrācijas (MA) vadītāja meklējumiem kārtējo reizi atskan ierosmes palielināt šo un dažu citu iestāžu vadītāju algas. Lūk, finanšu ministre rosina VID vadītāja algu celt līdz 8100 eiro mēnesī.
Šīs runas nav nekas jauns, tās aktualizējas visbiežāk līdz ar kādas iestādes vadītāja aiziešanu un jauna meklēšanu, mazāk runāts tiek par politiķu algu celšanu - tās tiek palielinātas fiksi, bez skaļām runām. Pēdējos gados to burtiski spiežot darīt vienotajā atalgojuma sistēmā valsts pārvaldē noteiktie likumi un tikumi. Šogad tie deputātu algas kāpināja par 157 eiro, bet pēc īpaša Saeimas lēmuma Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem, premjeram, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem - par 600-700 eiro. Grūti izmērīt, vai būtiskais algas pielikums sekmējis arī darba kvalitātes kāpumu, bet tas nav vienu otru ministru atturējis no skapju pārvadāšanas, kārpiņu noņemšanas uz kroņa rēķina.
Pašreizējā VID vadītāja alga ir 3417 eiro mēnesī, MA vadītāja - 2264 eiro pirms nodokļiem, un abu vadītāju meklējumi pirmajā konkursā izgāzušies. Bet, pirms mesties pie būtiskas atalgojuma palielināšanas, jānoskaidro primārie faktori, kas attur pretendēt uz VID un MA vadību. Cik speciālistu atteikušies pretendēt uz šiem amatiem atalgojuma dēļ? Domājams, mazāk nekā nav pieteikušies vai atteikušies, baidoties no iekšējā un ārējā, tostarp politiskā, spiediena un vienlaikus pieprasītajām reformām. Abas jomas ir ar pamatīgu korumpētības ēnu un gadu gaitā izveidojušos sistēmu, kuru salauzt kādam no iekšpuses ir grūti, bet cilvēks no ārpuses to var neizprast un arī netikt galā. Ar cīņassparu vien nepietiktu - jāmāk vēl manevrēt pa mainīgās politiskās vadības vēlmēm. Šajos amatos pamatā ir vēlme nevis pārvilināt kādu augsta līmeņa, shēmās neiesaistītu menedžeri no privātā sektora, bet drīzāk no valsts pārvaldes. MA vadītāja pretendentam pieredze valsts pārvaldē ir obligāta prasība, VID ģenerāldirektoram - vēlama. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) izteicies, ka normāli būtu, ja būtu rinda augsti kompetentu cilvēku, kurus uzrunāt un aizrotēt no viena amata uz citu, bet valsts pārvaldē strādājošajiem motivācija neesot sevišķi augsta. Jājautā, kādi tad ir tie vadītāji, kas strādā citās iestādēs, ja nav neviena cita bez Vienotības izbrāķētās un iebiedētās Ingas Koļegovas, kas spētu vadīt VID vai MA? Viņi nav profesionāli atbilstoši, vai viņiem nav vēlēšanās līst čūsku midzenī? Un vai viņi to būtu gatavi darīt par lielāku algu? Vienam otram vari piedāvāt jebkādu atalgojumu - nenāks - ne no valsts, ne privātā sektora! Tikmēr - uz lidostas Rīga valdes locekļa amatu pieteicies 61 pretendents!
Protams, atalgojumam jābūt adekvātam padarītajam darbam, atbildībai, izglītībai, gados krātajām zināšanām, prasmēm, bet tam nav objektīvas mērauklas. Vienam varbūt daudz svarīgāks nekā darbs kādas iestādes pārvaldībā šķitīs pirmsskolas vai skolas pedagoga darbs ar bērnu, ieliekot viņam stabilus pamatus un vērtības visai tālākajai dzīvei, vai ārsta paveiktais. Bet pedagogu un ārstu atalgojums nav sasaistīts ar koeficientu, kas, līdzīgi kā politiķiem, liktu celt atalgojumu, palielinoties vidējam atalgojumam valstī, viņi arī nav iekļauti Vienotības priekšteča Jaunā laika valdības 2010. gadā ieviestajā vienotā atalgojuma sistēmā, kura gan ar laiku tika radoši apieta un kuras atalgojuma un prēmēšanas ierobežojumiem ar laiku parādījās arvien jauni izņēmumi. Īpaši liels spiediens bija uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu algām. Citastarp tā tika palielināta bēdīgi slavenajam Latvijas dzelzceļa šefam Uģim Magonim, kuram gan alga bija tikai vāja piešprice pie ienākumiem, kas saņemti no ofšora uzņēmuma.
Algu palielināšanas prasībām valsts pārvaldē būtu jāiet roku rokā ar darba rezultātu izmaiņām un politiķu sen solīto pārvaldes efektivizāciju, atsakoties no liekām, birokrātiskām funkcijām, būšanas darbā, pašmērķīgas dokumentu ražošanas. Un roku rokā ar pašlaik stagnējošo tautsaimniecības izaugsmi, kas būtu viens no rādītājiem virknes ierēdņu, tostarp VID un MA vadītāja un padoto, darba kvalitātei. Lai gan, protams, vietā jautājums, vai tādas milzu iestādes kā VID vadītāja alga ir samērojama, piemēram, ar tādu struktūru kā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vadītāja (3535 eiro) vai departamenta direktora (3393), Zāļu valsts aģentūras vecāka eksperta (3390), Satiksmes ministrijas departamenta direktora (3308) atalgojumu. Bet nez vai arī mūsu VID ir izaudzis līdz tādam līmenim kā Igaunijas ieņēmumu dienests, kura vadītājam ir 5800 eiro liela alga. Par algas palielināšanu aktīvi piebalso arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība), kurš gan bija arī pirmais brēcējs pret kandidāti, kura bija ar mieru strādāt par esošo algu.