Vilciens aizkavēts. Nez vai apturēts
Vienotības iebildes tomēr spējušas apturēt pašreizējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā. Visdrīzāk – aizkavēt, nevis apturēt.
Lai nepārkāptu koalīcijas līgumu, lemšana atlikta par nedēļu. Maz ticams, ka tās laikā kas mainīsies, un Koļegova, neraugoties uz neskaidrībām ap viņas ienākumu deklarāciju un koalīcijas nevienprātību, visticamāk, tiks iecelta amatā, ja vien nedēļas laikā Vienotība neizvilks galdā kādu jaunu kompromatu. Ar veco varētu nepietikt. Par to, ka tai varētu būt kas padomā, liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena skaidrojums, ka Vienotībai vēl vajadzīgs laiks Koļegovai uzdot jautājumus, lai gan Vienotības frakcija un valde viņu jau iztaujāja. Vienotības atbalsta trūkumu Koļegovai drīzāk varētu uztvert kā komplimentu, jo tieši tās ministru laikā VID zaudējis pēdējās sabiedrības uzticēšanās paliekas un ļāvis izveidoties tajā, kā teic finanšu ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS), «astoņkājim», kura vadības kandidāti ar uguni jāmeklē. Iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone no amata aizmuka, neizturot ārējo un iekšējo spiedienu saistībā ar pieprasītajām reorganizācijām pēc virknes darbinieku aizdomīgu darījumu atklāšanas, bet konkurss uz VID vadītāja amatu beidzās bez rezultāta. Prakse šādā situācijā ministram uzrunāt kandidātus ir jēdzīgāka, nekā atkārtotā konkursā aicināt pieteikties katru, kam sirdī degsme, kā to savulaik darīja premjers Einars Repše, meklējot tolaik jaunizveidotās iestādes - KNAB - vadītāju. Ierastie iekšējie opozicionāri - Nacionālā apvienība - Koļegovu atbalsta.
Koalīcijas nevienprātība nav nekas neierasts. Arī Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa un tiesībsargs Juris Jansons amatā apstiprināti bez Vienotības balsīm, bet tīri labi strādā. Var jau pieņemt, ka Vienotības vēlme neapstiprināt Koļegovu saistīta ar spiedienu no VID iekšienes novilcināt vadītāja apstiprināšanu un kādu shēmu pārtraukšanu, bet tās ir tikai spekulācijas. Katrā ziņā taisnība premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), kurš pieļauj, ka jauns konkurss var beigties līdzīgi kā pirmais. Tad peles pa VID galdu turpinās dancot vēl ilgi.
Sabiedrību partiju nevienprātība uztrauc daudz mazāk par Koļegovas ienākumu deklarāciju. Par to skaidrojumi sabiedrībai ar attiecīgo iestāžu atzinumiem nedēļas laikā gan neskādētu! Koļegova gan politiķiem skaidrojusi savas deklarācijas plankumus, bet normāli būtu pirms viņas apstiprināšanas šīs šaubu ēnas kliedēt ar kādu kompetentu iestāžu atzinumu. Kučinskis paudis, ka viņš «lūdzis veikt zināmas pārbaudes» un tajās nav apstiprinājušās bažas par iespējamām Koļegovas vai uzņēmuma Pallogs nelikumībām, kura kapitāldaļu turētāja viņa bijusi. Bet politiķiem Latvijā uz vārda jau sen neviens vairs netic, tāpēc - atzinumus galdā! Lai arī Koļegova solījusies atteikties no viņai piederošajām kapitāldaļām un solījusies precizēt deklarāciju, lai arī premjers runā par kliedētām šaubām, sabiedrībai tās tomēr paliek. Nav runa par pārrakstīšanās vai nevērības kļūdām, lai gan par līdzīgiem pārkāpumiem salīdzinoši bargu sodu - Saeimas deputāta mandāta atņemšanu un 1008 eiro naudas sodu - saņēmis Reģionu apvienības deputāts Dainis Liepiņš. Vai cita attieksme būs pret Koļegovu? Viņas 2013. gadā saņemtās 240 000 latu dividendes vispār nav uzrādītas, un mums vienkārši jātic, ka tās, tāpat kā pērn 320 000 eiro dividendes, atdāvinātas brālim, no kura 2005. gadā viņa saņēma uzņēmuma daļas. Izskatās, ka viņa bijusi fiktīva uzņēmuma līdzīpašniece, iespējams, kontekstā ar brāļa iepriekšējā uzņēmuma maksātnespējas procesu, tāpēc vietā jautājums, vai kaut kur ir uzrādīti uzņēmuma patiesie labuma guvēji. Lai arī Kučinskis apgalvo, ka nav pamata bažām par uzņēmumā maksātām aplokšņu algām (kas un kā tās pārbaudījis?), tomēr dīvaini, ka tik pelnošā uzņēmumā vidējā stundas likme līdzinās zemākajai likmei kokapstrādes nozarē. Uzņēmuma kapitāldaļu shēmas ir lielai daļai sabiedrības pietiekami nesaprotamas, lai varētu vienkārši emocionāli noticēt vienam vai otram skaidrojumam. Tādēļ, pat, ja Koļegovas darbības bijušas likumīgas, paliks telpa manipulācijām ar sabiedrisko domu un šaubām par darījumu ētiku. Bet sabiedrības nostājai ir liela nozīme VID publiskā tēla veidošanā un vēlmē maksāt visus nodokļus.
Koļegova gan nodemonstrējusi krampi kā Vides dienesta vadītāja cīņā ar gudronu dīķu tīrītājiem Skonto būvi, bet, vai tas liks bailēs trīcēt VID «astoņkājim» un nomazgāt VID sasmērēto tēlu, apstiprināšanas gadījumā būs jāpierāda darbos. Startā Koļegova diemžēl jau būs iedzinējos. Ja valdība grib palīdzēt jaunajai VID vadītājai, nedēļas laikā tai jāceļ galdā visu iespējamo iestāžu atzinumi un jākliedē visas deklarācijas ēnas.