Vai parazītisma beigas?

Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmums atbalstīt Lielbritānijas tiesības ierobežot bērnu kopšanas pabalstus imigrantiem no citām ES valstīm nav nekas pārsteidzošs. Iespējams, ka tas varētu dot mazu artavu britu balsojumā par izstāšanos no ES 23. jūnijā, bet tas nenozīmē, ka EST savu lēmumu pielāgojusi tā dēvētajam Brexit.

Līdzīgu spriedumu jau 2014. gada novembrī EST pieņēma pēc Vācijas lūguma, skaidrojot, ka ES valstīm ir tiesības nemaksāt atsevišķus sociālos pabalstus un neizsniegt uzturēšanās atļaujas imigrantiem no citām ES valstīm, kuri aktīvi nemeklē darbu, nestrādā un iztiek tikai no pabalstiem. Pieteikumu Vācija bija iesniegusi saistībā ar kādas Rumānijas pilsones un viņas dēla uzturēšanās pabalsta pieprasījumu laikā, kamēr tiek meklēts darbs, kuru viņa nemeklēja. Nebija tā, ka rumāniete nesaņēma neko - bija 184 eiro bērna pabalsts un 133 eiro dzīvesvietas uzturēšanas pabalsts, bet acīmredzot apetīte aug ēdot.

Arī britus pabalstu meklētāju apetīte tracina jau vairākus gadus, un ap to pašu laiku, kad tika pasludināts šis EST lēmums, ar asu kritiku pret ļaunprātīgu britu pabalstu sistēmas izmantošanu un prasībām ES ļaut britiem rīcības brīvību šās sērgas mazināšanā vērsās Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, solot pielikt punktu «parazitēšanai uz britu sociālajiem pabalstiem». Viņš gan draudēja ne tikai atņemt pabalstus Lielbritānijā nestrādājošajiem, bet arī pasliktināt strādājošo situāciju, citastarp pārtraucot maksāt īres pabalstu un piemaksas pie zemajām algām, kuras saņem daudzi viesstrādnieki. Izskanēja arī aicinājumi nemaksāt bērnu pabalstus un nepiešķirt bezdarbnieka pabalstus tiem viesstrādniekiem, kas Lielbritānijā nostrādājuši mazāk par četriem gadiem. Dzirdot britu draudus par izstāšanos no ES, par nacionālo varu tiesībām cīnīties pret sociālas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu iepīkstējās Eiropas Komisija (EK), tomēr tieši tā vērsās EST, apšaubot veidu, kā briti to dara.

Gada sākumā premjers Māris Kučinskis gan klāstīja par kompromisu ar Lielbritāniju, ka kaitējums Latvijas viesstrādniekiem nebūšot īpaši liels, ierobežojumi neskaršot veselības apdrošināšanu un vēl vienu otru pabalstu, bet tās ir tikai tukšas frāzes. Ne velti Latvijas vēstniecība Lielbritānijā tiek torpedēta ar neskaitāmiem izziņu pieprasījumiem, kas nepieciešami britu pilsonības vai pastāvīgā rezidenta statusa iegūšanai. Lielbritānijā mītošā latviete, juridiskā konsultante Laima Brencs ieteikusi ar tā iegūšanu nekavēties, jo neatkarīgi no Lielbritānijas lēmuma referendumā izmaiņas un papildu ierobežojumi imigrantiem ir nenovēršami.

Lai arī vēl divus gadus pēc izstāšanās no ES, ja tā notiks, Lielbritānijai vajadzētu ievērot ES līgumus, birokrātu kabinetos var dominēt cits gars, jau sākts samazināt pabalstus Lielbritānijā esošiem vecākiem, kuru bērni dzīvo Latvijā. Visticamāk, arī laiskās pensionāru vecumdienas Lielbritānijā būs galā. Pēdējos gados viņi bija pamanījušies nedaudz pastrādāt un saņemt pēc mūsu mēriem dāsnu pensijas kredītu (ap 200 eiro nedēļā), valsts apmaksātu dzīvokli, apkuri. Aplēses liecina, ka kopumā ap 2,5 miljoni mājsaimniecību Lielbritānijā saņem pensijas kredītu, bet nu tikt pie tā kļūstot arvien grūtāk. Ne tik daudz viespensionāru pensijas, cik viņu veidotās rindas pēc valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem nokaitinājušas britu pensionārus, daļa no kuriem šā iemesla dēļ grasās atbalstīt Brexit.

Britu sajūtas mums nevarētu būt svešas. Arī pašmājās esam pukstējuši par pabalstu profesionāļiem, kas veiksmīgi izmantojuši dažādus likumdošanas robus, uz to rēķina dzīvojuši cepuri kuldami, vai tiem bezdarbniekiem, kuri darba vietā izvēlas pieticīgu, bet laisku dzīvi ar pabalstiem. Un nu vēl arī bēgļi, kuri gan Latvijā, gan Lielbritānijā, gan citās ES valstīs saņem beznosacījuma pabalstus. Iespējams, ka līdz ar vies(ne)strādnieku pabalstu ierobežošanu, kam sekot varētu arī citas valstis (neapmierinātība jūtama arī, piemēram, Īrijā), varētu pieaugt viesstrādnieku naids pret patvēruma meklētājiem un bēgļiem, uz kuriem šie nosacījumi neattieksies, bet visupirms jau būtu jāpaskatās to līdztautiešu, pabalstu tūristu virzienā, kas būs izdarījuši lāča pakalpojumu ārvalstīs čakli strādājošajiem. Ja mūs kaitina pabalstu izmantotāji pašmājās, kāpēc esam gatavi atbalstīt parazitēšanu uz citās valstīs strādājošo, tajā skaitā arī mūsu pilsoņu, rēķina?