Starptautiskā konference: terorismam nav reliģijas
Terorismam un tā dēvētajiem reliģiskajiem radikāļiem nav nekā kopīga ar islāmu – ar to šīs organizācijas tikai piesedz savas kriminālās darbības. Lai tās pārtrauktu – valstīm, starptautiskajām reliģiskajām organizācijām sistēmiski jāsadarbojas, diemžēl pagaidām trūkst pilnvērtīgas koordinācijas.
Arī Svētā krēsla pārstāvis piekrita, ka nav taisnīgi islāmu uzskatīt par karojošu reliģiju un nedrīkst kādu saukt par «kafir» jeb neticīgo tikai tādēļ, ka viņš neseko kāda cita pārliecībai. Arī konferences pieņemtajā deklarācijā nosodīti mēģinājumi radikalizēt konfesionālas doktrīnas un terorismu saistīt ar kādu rasi, tautību vai ticību.
Šādi secinājumi izskanēja starptautiskajā konferencē Reliģijas pret terorismu, kas pagājušajā nedēļā notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā. Tajā vairāk bija dzirdama analīze par terorisma cēloņiem un vispārīgi priekšlikumi tā profilaksei, bet receptes, kā mazināt reliģiskā ekstrēmisma un terorisma aktivizēšanos, izpalika. Visticamāk, tas arī nav šāda veida forumu kompetencē, un, kā konferences dalībniekiem vēstīja tās inicators Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, konferencei jādod impulss unikālas platformas izveidei starp politiskajiem un reliģiskajiem līderiem, un, lai arī «visaptveroša risinājuma šai problēmai pašlaik nav, tie kopīgi jāmeklē».
Forums pulcēja vairāku valstu un organizāciju pārstāvjus, deputātus, diplomātus, ekspertus, dažādu konfesiju - islāma, katoļu, pareizticīgo, budistu un citu - pārstāvjus. Šādu forumu pirms 13 gadiem iniciēja N. Nazarbajevs, un terorisma globalizācijas apstākļos reliģisko un politisko līderu tikšanās nepieciešamība ir tikai augusi. Vairāki konferences dalībnieki atzina, ka Astana, kur miermīlīgi sadzīvo vairāk nekā simt etnosi (pamatā kazahi un krievi, arī tatāri, uzbeki, ukraiņi, Volgas vācieši, uiguri u.c.), tam ir ideāla vieta. Kazahstānas iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi un pareizticīgie, bet netrūkst arī protestantu, katoļu, jūdaistu, budistu u.c.
Teroristi apkauno visus ticīgos
Konferences vadītājs Kazahstānas parlamenta senāta priekšsēdētājs Kasimžomarts Tokajevs uzsvēra, ka pret radikālajiem grupējumiem, kuriem ir stabils finansējums un kuri efektīvi izmanto mūsdienu tehnoloģijas, cīnīties var, tikai apvienojot spēkus valstīm, reliģijām, starptautiskajām organizācijām. Svarīgi nepieļaut starpreliģiskā naida kultivēšanu, mazināt nabadzību, badu, slimību izplatību, neizglītotību, vienlaikus jāatrisina arī militārie konflikti, kur zeļ terorisms. Tokajevs un virkne citu konferences dalībnieku aicināja arī reliģiskos līderus aktīvi piedalīties cīņā pret ekstrēmismu. Nosodot ekstrēmismu, kas aizskar visu ticīgo jūtas, viņš vienlaikus aicināja noteikt robežu, kur beidzas vārda brīvība un sākas Dieva zaimošana - tā gan konferencē netika atrasta.
Starptautiskā foruma Civilizāciju dialogs priekšsēdētājs Volters Šlimmers atzina, ka reliģiskajiem līderiem jāatturas no tiešas politiskas darbības, bet jāpalīdz uzturēt vispārcilvēcīgās vērtības, lai novērstu dažādus konfliktus.
Konferencē dominēja aicinājumi teroristiskās organizācijas nedēvēt par islāmiskām, jo tām nav tiesību pārstāvēt islāmu vai kādu citu reliģiju. Cilvēku nogalināšana Dieva vārdā apkaunojot visus ticīgos. Kā pauda Apvienoto Arābu Emirātu pārstāvis, «nav - mērenais islāms un radikālais islāms, ir tikai is lāms, kas māca mieru un piedošanu, un ir terorisms».
Sudraba: vārdi nesaskan ar darbiem
Par «ļoti saturīgu» runu Tokajevs uzslavēja mūsu deputāti, Latvijas - Kazahstānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju Ingunu Sudrabu. Arī Sudraba pauda, ka terorisms tikai piesedzas ar reliģiju un tā panākumi iespējami, jo vārdos daudz tiek runāts par vienlīdzību, cilvēktiesībām, sociālo nevienlīdzību, bet realitātē vienam procentam pasaules iedzīvotāju pieder vairāk nekā puse pasaules bagātību, «dzīvojam laikā, kad sabiedrība klanās zelta teļa priekšā». Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pasaulē un Eiropā, virkne cilvēku jūtas atstumti, ciešot badu un vardarbību, cilvēki vieglāk nosliecas uz vardarbību, radikālismu, arī izglītības sistēmā zūd orientēšanās uz vērtībām, kuras tiek meklētas reliģiskās organizācijās. Sudraba aicināja politiķus un reliģiskās organizācijas vairāk domāt par kopējo labumu, nevis vienas valsts vai šauras grupas interesēm. «Cīņā ar terorismu nedrīkst sašaurināt problēmu loku,» pauda Sudraba.
Darbs ar jaunatni
Uzsvērta tika arī sieviešu ģimenes loma, kas veido sabiedrības pamatu, formē jauniešu attieksmi, tāpat arī sociālo tīklu nozīme «ticības mutāciju» profilaksei, kuri aktīvāk jāizmanto arī reliģiskajiem līderiem, jo īpaši uzrunājot jauniešus. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Astanas lielākās Sultāna Hazreta mošejas galvenā imāma vietnieks Otkeļbajevs Bohitžans, Kazahstānā darbojas garīgā musulmaņu padome, kurā ir ap 5000 imāmu un reliģisko darbinieku, un tajā tiek domāts arī par to, kā uzrunāt jauniešus un nepieļaut viņu radikalizēšanos. Kazahstānā aktīvas ir ap 20 reliģiskās mājaslapas krievu un kazahu valodā, vakaros ikviens interesents var apmeklēt bezmaksas reliģiskos kursus, kur tiek skaidrots Korāns, notiek citas izglītojošas iniciatīvas pret destruktīviem strāvojumiem. Sultāna Hazreta mošejā darbojas sava radio un TV studija, kas raida tikai internetā, bet ne TV. Imāms to pamato ar valsts un baznīcas šķirtību Kazahstānā. Notiek arī aktīva komunikācija sociālajos tīklos. Neatkarīgās taujāts, vai pietiek ar šo izglītojošo darbu vien, Bohitžans teic, ka tas ir galvenais, jo piesliešanās ekstrēmistiem un teroristiem notiek galvenokārt nepareizas islāma izpratnes dēļ, tieši tāpēc izglītojošais darbs ir tik svarīgs.
Tā kā jaunieši ir īpaši uzņēmīgi pret radikālo ekstrēmismu, konferences deklarācijā pausts aicinājums valstīm dubultot pūliņus viņu tiesību un iespēju paplašināšanā. Svarīga ir sabiedrības reliģiskā izglītošana, šim nolūkam nepieciešama speciāla reliģisko līderu sagatavošana, lai viņi efektīvi varētu dot pretsparu ekstrēmisma un terorisma ideoloģijai, savukārt sievietes un jaunieši vairāk jāiesaista lēmumu pieņemšanā dažādos politiskajos līmeņos.
Prasa konkrētu plānu
Politiskas garšvielas diskusijām piebēra Krievijas Federālas sapulces pārstāvis Iļja Mohameds Umahanovs, sakot, ka sankciju aizsegā pret Krieviju tiekot sarautas valstu pretterorisma iestrādes, tādējādi zaudē visi, bet iegūst tikai teroristi. Valstīm esot jāstiprina likumdošana terorisma novēršanai, tostarp jārod līdzsvars starp drošības mēriem un brīvību, kā arī beidzot jāvienojas par vienotu terorisma definīciju (tas fiksēts arī konferences deklarācijā).
Grieķijas parlamenta deputāts Maksis Voridis kritizēja starptautiskās sabiedrības spēju cīnīties ar terorismu, kā arī konkrētu apņemšanos trūkumu to cēloņu mazināšanai un aktuālās situācijas risināšanai Sīrijā un citās konflikta zonās gan šajā konferencē, gan valstu līmenī. «Ir vajadzīgs konkrēts plāns, ko darīt starptautiskajā līmenī, lai vienkārši klusi nesēdētu un nenoskatītos televīzijā, kā cilvēkiem nogriež galvu,» aicināja grieķis. Ungārijas parlamenta deputāts Martons Djodjonši minēja, ka vairākums Eiropas Savienības nāciju zaudējušas savas vērtības un ticību un, atsakoties no kristīgajām vērtībām, pieņēmušas liberālās nostādnes, savukārt migrācijas krīze veicinājusi reliģisko atšķirību uzsvēršanu.
Bez terorisma un ekstrēmisma nosodīšanas konferences deklarācijā ANO aicināta pieņemt reliģiju un tās simbolu zaimošanas aizliegumu, lai nevairotu neiecietību. Paužot bažas par kodolterorisma draudiem, Kazahstāna aicināja valstis sekot tās paraugam - Kazahstāna pirms 25 gadiem līdz ar neatkarības atgūšanu atteicās no kodolarsenāla, kas savulaik bija ceturtais lielākais pasaulē.