Expo Astanā – biznesa dēļ

© F64

Kamēr Latvija vēl mētājas savā izvēlē par dalību nākamā gada pasaules izstādē Astana Expo 2017 Kazahstānā, jau šīs nedēļas nogalē, 10. jūnijā, izstādes organizatori izsludinās ieejas biļešu tirdzniecību.

Iepriekšējā Laimdotas Straujumas valdība pērn nolēma lielo izmaksu dēļ Expo nepiedalīties, bet izskatās, ka nāksies šo lēmumu mainīt. Latvijas ostu un dzezceļa kravu apjoms krīt, un sadarbība ar Kazahstānu transporta un loģistikas nozarē ir būtiska, un būtu naivi apgalvot, ka Latvijas dalībai izstādē ar kravu plūsmas intensificēšanu nav nekāda sakara. Arī politiķi to sapratuši, jo īpaši pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa un Saeimas pārstāvju vizītēm Kazahstānā maija beigās, kur Latvija piedāvājusi Kazahstānai «kļūt par stratēģisko partneri Eirāzijas pārvadājumos». Pēc tām sekoja Saeimas pārstāvju un premjera Māra Kučinska apliecinājums par valdības negatīvā lēmuma pārskatīšanu par dalību Expo. Tiesa, valdība nav gatava to visu finansēt un cer, ka lielāko daļu tēriņu uzņemsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Rīgas brīvosta, Latvijas dzelzceļš un citi loģistikas uzņēmumi. Ar LRTK lēstajiem 1,6 miljoniem eiro izdevumu varētu izrādīties par maz, nauda vēl jāsagrabina, tāpat jāizdomā, kā iekļauties izstādes tēmā Nākotnes enerģija. Protams, vienmēr svarīgi būt pamanītiem un atraktīviem, bet šoreiz Latvijas paviljona mākslinieciskā sadaļa, visdrīzāk, paliks otrajā plānā - te tiešām svarīgi vienkārši būt, jo nebūšana ja ne kaitēs tranzītbiznesam, tad noteikti tam nepalīdzēs. Jo īpaši, ja vēl gribam uz Latviju dabūt Kazahstānas vēstniecību, kas pašlaik tuvākā ir Viļņā. Kazahstāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, Kazahstānas dzelzceļš ir stratēģiski nozīmīgs Latvijas dzelzceļam, kopš 2003. gada kursē konteinervilciens Baltika Tranzit, bet šai kravu plūsmai ir vieta izaugsmei, lai neteiktu vairāk. Kazahstāna sevi pozicionē kā vietu, kur satiekas Austrumi ar Rietumiem, par ko liecina arī Astanas Expo dalībnieku sastāvs. Astana Latvijai varētu pavērt durvju spraugu ne tikai uz Kazahstānu, bet arī uz citām Āzijas valstīm.

Ja starptautisko organizāciju dalības plāns Astana Expo 2017 jau tagad ir pārpildīts (līgumi noslēgti ar 15 organizācijām plānoto 11 vietā), tad dalībvalstu plāns vēl nav izpildīts - dalību apstiprinājušas 87 valstis no plānotajām simts. Protams, līdz izstādei vēl aptuveni gads, un, kā liecina Milānas Expo pieredze, jauni dalības līgumi vēl tika slēgti, pat sākoties izstādei, tomēr, pamatā lēmumi tiek pieņemti, vēlākais, līdz ar 2017. gada budžeta pieņemšanu. Naftas un gāzes cenu krituma izraisītās krīzes dēļ, kas gan ir tālu no tādas krīzes, kādu iepazinām mēs, līdz ar valdības maiņu samazināti arī izstādes rīkotāju izdevumi, tādēļ iespējami lielākai valstu dalībai vai nedalībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Neraugoties uz to, izstādes vieta, kā jau Astanas pēdējo 20 gadu būvniecība, tiek plānota grandioza, 74 hektāru platībā, no kuras pati izstāžu zona - 25 hektāri, Neatkarīgo Astanā informēja izstādes organizatoru pārstāvji. Bez valstu paviljoniem, no kuriem lielākos rezervējusi Ķīna, Lielbritānija, Krievija, Francija, kā arī kādu laiku Expo ignorējusī Indija, tiek būvēts arī milzīgs tirdzniecības, izklaižu un konferenču centrs, amfiteātris, lodveida nākotnes enerģijas muzejs u.c. Atšķirībā no citām pasaules izstādēm, kur tās darbinieki apmetušies, kur kurais, te viņiem būvēta speciāla pilsētiņa, kas pēc tam tiks izmantota kā sociālās mājas. Pašu Expo teritoriju vēlāk plānots attīstīt par finanšu un zaļās enerģētikas centru. Lai arī dabas resursi - ne tikai nafta un gāze, bet arī virkne derīgo izrakteņu - ir Kazahstānas bagātības galvenais avots, tie vienlaikus ir arī resurss jaunu tehnoloģiju attīstīšanai nākotnes enerģijas izmantošanai, līdzīgi kā, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātos. No turienes uz Astanu atbraukšot arī pārstāvji no Masdaras pilsētas, kas tiek būvēta kā unikāla pilsēta, kurā viss darbojas, tikai izmantojot atjaunojamo enerģiju. Arī citas valstis grasoties demonstrēt jaunākās tehnoloģijas šajā jomā. Bet, protams, būs arī izklaižu piedāvājums ne tik tehnoloģiski ieinteresētiem tūristiem, tāpat - valstu nacionālās dienas, kur Latvija ar tranzītbiznesa piedāvājumu vien neiztiks.

Ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic tiekot runāts par tiešo reisu atklāšanu uz Kazahstānu, savukārt Kazahstānas nacionālā aviokompānija airAstana jau rezervējusi izstādes ieejas biļetes kā dāvanu visiem tās pasažieriem uz Astanu.

Expo Astana 2017 notiks no 2017. gada 10. jūnija līdz 10. septembrim. Organizatori lēš, ka apmeklētāju skaits varētu sasniegt aptuveni piecus miljonus cilvēku.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais