Par labu pārvaldību varētu labāk paklusēt

Ne mazāk šķebinošs kā veids, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) cenšas tikt galā ar negodprātīgajiem darbiniekiem, ir Vienotības šā procesa kritika.

Negribīgi, bet tomēr, pildot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) rīkojumu, plānots aizrotēt 39 VID darbiniekus. No tiem - piecus uz Tieslietu ministrijas pārraudzīto Ieslodzījumu vietu pārvaldi, kur speciāli tiks radītas darba vietas par 59 000 eiro. Lai arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) apgalvo, ka darbinieki ir vajadzīgi, ticamības moments ir mazs, jo iepriekš nekas tāds nebija dzirdēts. Turklāt nojaušams, ka starp aizrotētajiem ir arī tie darbinieki, par kuru godprātību krīt šaubu ēna, lai gan finanšu ministre un VID vadītāja Ināra Pētersone melnās avis cenšas paslēpt balto barā, sakot, ka šī rotācija ir preventīvs pasākums, nevis negodprātīgo sodīšana. Ja varētu aizrotēt vien negodprātīgos, tad tiem būtu nepārprotami uz pieres uzlikts zīmogs, tagad viņi tiek iejaukti barā un piesegti. Neviens uzņēmējs neatļautos šādu vaļību, bet par kroņa naudu var visu ko, turklāt netiek saņemts sods par pārkāpumiem un samazināts atalgojums. Vienlaikus šādai taktikai ir arī savi plusi - no ierastās vides izrautie shēmotāji vairs nevarēs turpināt ierastajā stilā un varbūt ar laiku paši aizies no darba valsts pārvaldē, nespējot nolaisties līdz dzīvei par ierēdņa algu vien, par kādu daudzi izglītoti cilvēki Latvijā varētu vien pasapņot. Šādā veidā, nespējot juridiski pierādīt pārkāpumus, valsts arī izvairās no entajām tiesvedībām, ko varētu rosināt VID darbinieki, ja viņus atbrīvotu no darba, un milzu kompensācijām, kādas daudzi no valsts iestādēm atbrīvotie ir iztiesājuši. Tas būtībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta, paša VID iekšējo kontroles dienestu un citu izmeklējošo struktūru mazpējas apliecinājums. Sekas to nevarībai pierādīt pārkāpumus ir šī maigošanās ar shēmotājiem.

Mazu cerību stariņu dod beidzot paustā politiskā griba, lai arī ar tās īstenošanu praksē iet kā pa ciņiem. Tieši šīs politiskās gribas līdz šim trūcis, tostarp laikā, kad Finanšu ministriju (FM) vadīja Vienotības/Jaunā laika ministri un viņu izmeklēti VID vadītāji. ZZS pie FM stūres tikusi pirmo reizi, kamēr pēdējos septiņus gadus tur saimniekoja Vienotības/JL ministri, tāpat kā no 2002. līdz 2004. gadam, kad arī pēc politiskās vadības gribas tika mainīts VID vadītājs. Pēc Vienotības finanšu ministra Andra Vilka vēlmes un ne bez savas partijas spices pretestības amatā nonāca Ināra Pētersone, kura stājās Nelijas Jezdakovas vietā, kuru neilgi pēc aizdomīgās aiziešanas no amata aizturēja KNAB aizdomās par 100 000 latu kukuli un dalību PVN izkrāpšanas shēmā. Jezdakovu 2010. gadā amatā apstiprināja ar JL finanšu ministra Einara Repšes un valsts glābēja premjera Valda Dombrovska svētību. Dzintara Jakāna vietā, kurš bija tautpartijiešu izraudzīts un «par rīkojumu nepildīšanu» ne bez pamata Repšes izēsts no VID vadītāja krēsla, būdams atstādināts no amata, krīzes laikā mēnešiem turpināja saņemt ap 2000 latu lielu algu, un galu beigās Repše viņu rosināja pārcelt FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora amatā, bet Jakāns tomēr izlēma no darba aiziet. Kā jau katrs sevi cienošs atlaistais ierēdnis, arī Jakāns vērsās tiesā, bet Administratīvā tiesa paziņoja, ka jautājums nav vērtējams administratīvajā procesā, jo ir iestādes iekšējais lēmums. Savukārt, pirmais, ko, nonākot valdības un FM vadībā, izdarīja Repše un Dombrovskis, bija tautpartijiešu ieliktā VID vadītāja Andreja Sončika nomaiņa. Par pamatu atstādināšanai kalpoja Sončika atteikšanās no 900 000 latu parāda piedziņas no Dinaz nafta. Rīgas Centra rajona tiesa lēma, ka Sončiks ir atjaunojams amatā, jo viņa vaina nav pierādīta Dinaz lietā, turklāt uz disciplinārlietas rosināšanas laiku bija iestājies lietas noilgums, un Sončikam izmaksājama 41 tūkstoti latu lielu kompensāciju. Pārsūdzībā Sončiku atzina par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Uz šīs vēstures fona liekulīga izklausās Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vaimanāšana par VID rotāciju kā «absolūti nekorektu mehānismu», VID darbinieku aizrotēšanu uz citu iestādi pat salīdzinot ar «atkritumu savāktuvi». Un par labu pārvaldību varētu labāk paklusēt un palasīt Valsts kontroles atzinumus par labas pārvaldības nenodrošināšanu gan Vienotības, gan citu partiju vadītajās pašvaldībās un uzraudzītajās vai padotajās valsts iestādēs.

Bez tam Saeimā pavasarī izveidota Vienotības frakcijas deputāta Veiko Spolīša vadīta pretkorupcijas parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas plānoja citastarp risināt ar VID, nodokļu iekasēšanu, dažādām shēmām saistītas problēmas. Kur šīs komisijas vadītāja pienesums? Izskatās, ka viņam pašlaik aktuālāk cīnīties par komisijas turpmākās eksistences attaisnošanu, kuras jēgu apšaubījuši pieci no sešiem komisijas deputātiem.