Vienotības reģionālo nodaļu lēmumu sasaukt partijas ārkārtas kongresu 4. jūnijā partijas vadītāja Solvita Āboltiņa nodēvējusi par pierādījumu demokrātijai partijā. Laikam jau tam bija vajadzīgi pierādījumi.
Pēc tam, kad Vienotība zaudēja līderību valdības veidošanā pēc pašu premjeres Laimdotas Straujumas gāšanas, Liepājas reģionālā nodaļa ierosināja sasaukt ārkārtas kongresu pirms vasaras brīvdienām. Demokrātiskā partijas valde nozīmēja 29. oktobri, mēģinot iestāstīt, ka tas jau būs ārkārtas kongress, jo kārtējam būtu jānotiek decembra sākumā. Jau pirms vakardienas valdes sēdes Āboltiņa atzina, ka valde vien formāli apstiprinās kongresa sasaukšanu 4. jūnijā, tam vairs neiebilstot. Vispārējo reģionu gruzdēšanu vēl varēja tēlot nemanām un ātrāka kongresa sasaukšanas pieprasījumus ignorēt, kad to oficiāli bija paudusi viena Liepājas nodaļa, kura pati pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām bija iekšējo strīdu plosīta un nostartēja nesekmīgi. Iespējams, tieši šīs nodaļas cilvēki labi zina šādu iekšējo kašķu, kas pašlaik notiek partijas centrā, un tā ārējo izpausmju cenu. Liepājas nodaļas vadītājs Ivars Ķervis 2013. gadā tika nomainīts pēc demokrātiskās partijas centrālās valdes rīkojuma, amatā nākot tagadējam nodaļas vadītājam Armīnam Robežniekam. Bumerangs nāk atpakaļ – nu Liepājas nodaļa prasa nomainīt partijas vadību! Un ne viņi vien. Vienu nodaļu jau vēl varētu paslaucīt pagultē, diskreditēt, kā tas jau darīts ar Kandavas nodaļu pēc tās daudzu biedru lēmuma izstāties no partijas pēc Straujumas valdības demisijas, kad pāris dienas pirms tās kongresa biedriem partijas vadība demonstrēja lētu šovu par valdības vienotību. Nu prasību par ārkārtas kongresa sarīkošanu atbalstījušas 15 reģionālās nodaļas.
Domājams, Vienotības spice saprot, ka pašlaik reģioni centram jāuzklausa un jāatbalsta vairāk nekā jebkad agrāk. Kad tieši centra darbības partiju novedušas tur, kur tā ir, ar zemāko vēsturisko reitingu ap 5%, zaudētu varu un noplukušu tēlu, Vienotība var cerēt uzspodrināt savu vārdu caur reģioniem un līdz ar varu pašvaldībās cerēt atgūt kaut daļu elektorāta. To, cik lielā mērā partijas centra savārītās ziepes atsauksies uz reģioniem, rādīs vēlēšanas. Protams, reģioni ir nobažījušies, tāpēc pirms nākamā gada 3. jūnija vēlēšanām vēl grib mēģināt ko sasmelt. Degradētais partijas vārds lielāko negatīvo efektu varētu dot vēlēšanās lielajās pilsētās, kur partijas vārdam ir salīdzinoši lielāka nozīme kā mazpilsētās, kur vairāk vērtē nevis partijas mundieri, bet vietējiem labi zināmās personības un viņu līdz šim sastrādāto. Bet skaidrs ir tas, ka ar šādu tēlu un reitingu Vienotība jaunu spīdekļu piesaistē partiju rindā būs pakaļgalā.
Saprotama ir esošās valdes un tās vadītājas vēlme saglabāt varu iespējami ilgāk, jo kas zina, ko jaunā slota aizslaucīs. Lai arī Saeima vasarā piebiedrojas garajām skolēnu brīvdienām (eh, ikviens strādājošais varētu sapņot par apmaksātu atvaļinājumu nepilnu trīs mēnešu garumā!), valdība strādā, tā turklāt jau sāk darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes un konceptuālie lēmumi un būtiskākie jautājumi tiek izlemti jau oktobrī. Protams, jautājums, cik lielu neformālo varu saglabās esošā vadītāja, bet izskatās, ka oficiālos varas grožus nāksies nodot jau ātrāk. Turklāt, iespējams, nomainīt varētu arī citus valdes locekļus un ģenerālsekretāru. Jo tuvāk vēlēšanām notiktu kongress, jo riskantākas būtu lielākas izmaiņas, iespējams, uz to arī esošā valde cerēja.
Bez partijas vadības nomaiņas, tās darba un partijas kursa analīzes atcelts vēl nav arī Liepājas, Neretas, Rēzeknes un Rīgas nodaļu rosinātais jautājums par Ilzes Viņķeles un Lolitas Čigānes izslēgšanu no Vienotības par tās šķelšanu, ko izlemt nobijās partijas valde, deleģējot to noklusināšanai partijas ētikas komisijā. Kopš februāra vidus nekas par to vairs nav dzirdēts. Haoss partijā ar atsevišķu biedreņu izslēgšanu un potenciāli kādu citu biedru, tostarp Rīgas domnieku, sekošanu moceklēm, ir lieks risks. Jo agrāk pirms vēlēšanām tas notiek, jo lielākas iespējas viņiem ja ne izveidot jaunu politisko spēku, tad pieslieties kādam citam gan. Sīki taktiski aprēķini Vienotību neglābs – tas jāņem vērā gan partijas elitei, gan reģioniem, cīnoties par nokļūšanu pašvaldībās. Reģioniem šī ir lielā iespēja, kuru nedrīkstētu izniekot, aizraujoties ar savtīgām interesītēm. Reformu kārotājiem ir iespēja vispirms izreformēties savā sētā.