Kārtējo uzmetienu gaidot

Pirms Saeimas vēlēšanām 2010. gadā ZZS savā programmā solīja «ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN)». Pirms šīm vēlēšanām ZZS programmā NĪN neakcentēja, bet koalīcijas partneris Nacionālā apvienība (NA) iestājās par zemākiem nodokļiem dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem. Ja vien šīs partijas ar tām pieejamajiem varas resursiem tagad vēlētos to ieviest, tās droši vien varētu rēķināties ar Saskaņas atbalstu, kura solīja noteikt deklarētās dzīvesvietas minimālo dzīvojamo platību, kuru neapliek ar NĪN, vienlaikus palielināt NĪN dārgiem īpašumiem.

Diemžēl šī apņemšanās izplēnējusi un Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā lasāms kas cits: nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un tā pieauguma, uz patēriņu, kā arī uz nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu. Darbaspēka nodokļa mazināšanas vietā pagaidām gan esam ieraudzījuši tikai tā palielināšanu labāk pelnošajiem ar solidaritātes nodokli, bet nākamgad varbūt visiem tiks uzlikts veselības apdrošināšanas nodoklis. Vai tiešām valdība atgriezīsies pie reiz Vienotības valdības solītā darbaspēka nodokļa mazināšanas, vai būs kārtējais uzmetiens? Jau 2011. gadā koalīcija vienojās un vēlāk pirms vēlēšanām solīja turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu no tolaik esošajiem 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) līdz 20% 2015. gadā. IIN iesprūda 23% – pirmskrīzes līmenī. IIN uzraušana no 23% uz 26% 2009. gadā bija krīzes risinājums valsts glābšanai. Arī NĪN paaugstināšana, ko Starptautiskais Valūtas fonds prasīja paaugstināt no 0,1%–0,3% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, diferencējot likmi atkarībā no īpašuma vērtības. Pat plēsīgais aizdevējs ieteica ar NĪN neaplikt vienīgos mājokļus, par kuriem nodoklis nepārsniedz 71 latu. Tā kā NĪN aiziet pašvaldībām, mūsējie tām deva iespēju spēlēties ar NĪN likmēm 0,2–1,5% robežās mājokļiem, ko tās arī dara – izmanto šo instrumentu deklarēto iedzīvotāju pievilināšanai, dažādu sociālo grupu, ģimeņu atbalstam. Bet iespēju noteikt kādu minimālo platību vai mājokļa tipu, par kuru nebūtu jāmaksā nodoklis, valdošie politiķi nav izmantojuši. Tā vietā izdarījuši spiedienu uz nodokļa pieaugumu caur īpašuma kadastra vērtības sasaistīšanu ar tirgus vērtību. Krīze beigusies, bet nodokļu likmes nemazinās. Pat otrādi. Pagaidām gan apturēta iniciatīva palielināt NĪN, pielīdzinot noteikumos prasīto kadastra vērtību 85% no tirgus cenas šogad esošo 82% vietā. Bet vai tā būs tikai NA pārstāvošā tieslietu ministra Dzintara Rasnača spēle uz publiku vai patiesa politiķu vēlme tautai neuzlikt vēl lielākus nodokļu žņaugus, redzēs tuvākajās dienās.

Sabiedrība ir sašūmējusies ne pa jokam. Portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti prasībai atbrīvot no NĪN pašapdzīvotus mājokļus, kas ir personas vienīgais īpašums. Nekā utopiska – tas, ko pašas partijas savulaik solījušas! Uguni eļļu pielej konkrēti piemēri par nodokļa maksājuma pieaugumu dzimtas mājas apsaimniekojošiem vecīšiem desmit gadu laikā no 40 līdz 1040 eiro.

NĪN politika nav eirokrātu uzspiesta, bet mūsu pašu politiķu izvēlēta tautas izspiešana. Nepietiek, ka simtiem eiro tiek nomaksāts valsts nodevā, iegādājoties īpašumu, vēl ik gadu valstij tiek maksāts nevis par pakalpojumu, bet tāpat vien – kā dzimtcilvēku maksājums muižkungam. Arī noteikumi par nodokļa apmēra aprēķināšanu no tirgus vērtības ir mūsu pašu politiķu izdomāti, nevis Pokaiņu akmeņos iecirsta, paaudzēm nodota tautas izdzīvošanas pamācība! Nodokļu paaugstināšana būtībā par neko, no kuras nevar izvairīties, ir politiķu mazspējas apliecinājums ekonomikas izaugsmes veicināšanai un nodokļu iekasēšanai no neuzrādītiem darījumiem, PVN atmaksas shēmu un korupcijas izskaušanai, kas uzskatāmi parādās ar aktuālajiem skandāliem ap VID, Finanšu policijas, iekšlietu struktūru darbiniekiem.

Labi, sociāldemokrātiskas, kreisas valdības vēl varētu atbalstīt lielāka NĪN iekasēšanu no lielas platības, dārgiem īpašumiem (paturot prātā, ka lielas platības nepieciešamas arī daudzbērnu ģimenēm) vai vairāku īpašumu turētājiem. Bet arī te jāuzmanās, lai nenoslāpētu vēlmi investēt Latvijā. Kad noguldījumu procenti bankās ir nekādi, daudzi iegulda īpašumos, lai vecumdienās tos pārdotu, tiktu pie normāliem iztikas līdzekļiem vai atstātu ko vērtīgu bērniem. Dzirdot draudus par nabadzības pabalstiem šodienas strādājošajiem pensijas vietā, domāšanu par vecumdienām, šodien ieguldot nekustamajā īpašumā, nevajadzētu sodīt. Jāatceras, ka tikpat labi mūsu iedzīvotāji var ieguldīt, piemēram, Spānijā, kas jau diezgan aktīvi tiek darīts, vai kādās citās valstīs, kur NĪN vispār nav!