Konkursu relativitātes teorija
Latvijas Televīzija (LTV) jau vairāk nekā nedēļu sparīgi cenšas piesaistīt sabiedrības uzmanību lēmumam par konkursa rīkošanu uz LTV valdes locekļu vietām. Ja citkārt valsts kapitālsabiedrību vadības iecelšana vai pilnvaru pagarināšana bez konkursa tiek pelta, tad šoreiz otrādi – to mēģina panākt. Ziņu dienesta iesaistīšanās valdes slavināšanas kampaņā diemžēl mazina šā medija objektivitāti un reputāciju.
Lēmumu par konkursa rīkošanu pieņēma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). LTV valdes darbs jau sākts ķidāt, un vakar notika pēdējā NEPLP un LTV valdes tikšanās.
LTV Ziņu dienesta atskaņojumā šāds lēmums tiek saistīts ar aizdomām par politiķu vēlmi ietekmēt sabiedrisko mediju. «Vai politiķi cenšas iespaidot neatkarīgu žurnālistu darbu?» skanēja pirmais diktores teikums 18. februāra Panorāmas sižetā, turpinot ar voluntāru vērtējumu: «Lai gan strādāts veiksmīgi, Saeimā dzirdami izteikumi par jaunas valdes meklēšanu konkursa ceļā.»
Kas ir tas objektīvā, neapstrīdamā secinājuma paudējs, ka «strādāts veiksmīgi»? NEPLP izvērtējums vēl nebija pabeigts, sabiedrība izvērtēšanā aktīvi neiesaistījās. Savukārt Valsts kontroles revīzijas ziņojums pērn nebija glaimojošs NEPLP kā sabiedrisko mediju uzraugam un arī LTV. VK vērtējumā 2014. gadā neefektīvi iztērēti 1,8 miljoni eiro – LTV un Latvijas Radio (LR) samaksāts avansā par sabiedrisko pasūtījumu, kas nav saražots. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc ripoja Aināra Dimanta galva. Vai par absolūtu patiesību jāpieņem LTV radošo darbinieku arodbiedrības pozitīvais vērtējums? Tas gan ir pamatā tikai par LTV valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti, bet nav viennozīmīgs attiecībā uz Sergeju Ņesterovu, kura atbildības sfēra ir programmu attīstība, savukārt trešā valdes locekļa, par tehnisko attīstību atbildīgā Māra Skujiņa palikšanu amatā arodbiedrība neatbalsta.
Varbūt rādītājs ir «tas, ko runā pilsētā»? Kā teicis Belte, slavējot trīs gados paveikto, kad jaunā LTV valde sāka darbu 2013. gadā, «tas, ko runāja pilsētā par LTV, bija ļoti neglaimojoši».
Interesanta ir ķeršanās pie juridiskām interpretācijām, lai pamatotu vēlamo. Tiek citēts Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kurš piekrīt, ka saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu valdes pilnvaras var pagarināt, bet, ja ir vēl cits sabiedrisko mediju regulējums, jāpiemēro šis, katrā ziņā lēmums jāpieņem NEPLP. Ierēdnim pretī tiek likts laba jurista Viktora Šadinova skaidrojums, ka, jā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums prasa obligātu konkursu LTV un LR valdēm, taču – jaunais kapitālsabiedrību likums esot svarīgāks. Interesanti, ka LTV sevi vispirms identificē nevis kā mediju, bet kā kapitālsabiedrību!
Par esošās valdes pilnvaru automātisku pagarināšanu NEPLP iestājas no troņa gāztais Dimants – neesot nopietna pamata pilnvaras nepagarināt. Saprotams – tieši Dimanta vadībā tika izraudzīta esošā valde, ne bez skandāliem. Viens no to iemesliem bija saistīts ar redzējumu par LTV un LR apvienošanu, ko NEPLP caur jauno LTV valdi vēlējās izbīdīt, bet kas nav izdevusies. Par Belti tolaik nebalsoja tagadējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska. Interesanti, ka Belte, būdams LTV valdes priekšsēdētājs, pamanījās vienlaikus arī kandidēt uz LR valdes priekšsēdētāja amatu, kur arī tika rīkots konkurss, lai gan LR darbinieki atbalstīja Jāņa Sikšņa palikšanu. Neraugoties uz to, amatā tika apstiprināts ar nozari nesaistītais Aldis Pauliņš. Šogad intervijā Neatkarīgajai NEPLP jaunā vadītāja Aija Dulevska atklāja, ka Sikšņa vadībā esot bijuši finanšu pārkāpumi un organizatoriskās kļūdas, par kuriem nav gribēts publiski stāstīt, vairums no kuriem atklājušies jaunās valdes laikā. Kur garantija, ka LTV gadījumā nevarētu būt līdzīgi? Bet, ja LTV valde un jo īpaši tā priekšsēdētājs tik labi strādājuši, tad jau nebūs problēmu uzvarēt konkursā, jo trīs gadu laikā gūtā darba pieredze, zināšanas, laukuma pārredzēšana, esošās labās iestrādes ir liela priekšrocība, salīdzinot ar citiem kandidātiem, līdzīgi kā Jurim Jansonam tiesībsarga amatā, kur arī tiek rīkots konkurss, lai gan, līdzīgi, tautoloģiski varētu teikt, ka strādāts veiksmīgi! Konkurss ir iespēja ne tikai kādam potenciāli labākam kandidātam, bet arī mobilizēties esošajam.