Ar ko atbildēs citas pašvaldības?

Tuvākajās dienās – līdz 15. februārim – daļa Rīgas nekustamā īpašuma turētāju saņems nepatīkamu pārsteigumu – septiņkāršu nekustamā īpašuma nodokļa (NIPN) rēķinu.

Ar nodokļa likmes palielinājumu īpašumos, kur neviens nav deklarēts, Rīga cīnās nevis par iedzīvotāju pievilināšanu, bet visupirms par lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem. Un tikai pēc tam par lielākiem NIPN ieņēmumiem un reālo Rīgas iedzīvotāju legalizēšanos, dzīvokļu īres tirgus piekārtošanu, kas var arī nenotikt. Rīgas cīņa par lielākiem ienākumiem laikā, kad šā gada budžets pieņemts ar 1,3 miljonu eiro deficītu, ir saprotama, turklāt tā notiek likuma rāmjos ar pašvaldībām atvēlētajiem instrumentiem. Taču drastiskais – septiņkārtējais – nodokļa palielinājums izsauc šūmēšanos, jo īpaši tiem, kas nepaspēja līdz gada beigām īpašumā piedeklarēt kādu radinieku vai paziņu vai cerēja to izdarīt elektroniski divās pēdējās gada dienās, kad šim nolūkam izmantojamais portāls latvija.lv bija uzkāries. Rīgas domes amatpersonas gan pieļauj, ka par vēl gada sākumā piedeklarētiem cilvēkiem īpašnieki var mēģināt prasīt nodokļa pārrēķinu. Nebūtu brīnums, ka sociāldemokrātiskā dome būtu tik cilvēciski laipna, ka to arī veiktu, jo no NIPN starpības tā iegūs mazāk nekā no jauna IIN maksātāja. Tas gan tikai gadījumā, ja īpašumā piedeklarētais cilvēks ir nevis no cita Rīgas dzīvokļa, bet no citas pašvaldības.

2014. gadā, iespējams, līdz ar rīdzinieku kartes aktivitātēm un draudiem nerīdziniekiem ievērojami palielināt maksu par sabiedrisko transportu, Rīga deklarēto iedzīvotāju skaitu uzrāva virs 700 tūkstošiem, kas tagad krities. Dome lēš, ka Rīgā nedeklarēti pastāvīgi dzīvo ap 100 000 cilvēku. Daļa no viņiem – īres dzīvokļos, kuru īpašnieki neapmierināti, jo nevēlas savā īpašumā deklarēt svešiniekus, uztraucoties par ķēpu ar viņu izdeklarēšanu. Jāteic, ka ne mazāk viegli īpašumā var piedeklarēties ar to nekādi nesaistīti ļaunprāši. Tie izīrētāji, kas kopš domes noteikumu par NIPN diferenciāciju pieņemšanas jūlijā to palaiduši garām, ja ne šogad, tad nākamgad vairs palielināto NIPN nemaksās, jo atradīs kādu, ko piedeklarēt. Iespējams, Rīga pēkšņi novecos, jo tiks piedeklarētas omes un opji, vai arī pieaugs deklarēto studentu vai kopā nedzīvojošo laulāto skaits. Katrā ziņā iespēja maksāt mazāk cilvēkos pamodina radošās spējas, un ilgtermiņā šī naudas straumīte varētu apsīkt, ja neskaita ārvalstniekus, kas esot lielākā palielinātā NIPN maksātāju mērķgrupa. No viņiem iecerēts iekasēt 4,5 miljonus eiro no kopumā astoņiem miljoniem par 40 000 dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējies. Varētu gan arī viņiem viedie konsultanti pačukstēt priekšā kādu NIPN optimizācijas shēmu, bet daļai šī summa būs pietiekami niecīga, lai tās dēļ ķēpātos. Lai gan bagātnieki nereti ir arī knauzeri.

Vēl miljonu eiro iekasēšot no juridiskajām personām piederošajiem tukšajiem īpašumiem, pārējos trīs – lielākoties no izīrētājiem. Bet nez vai, pretēji noteikumu autoru iecerei, tiks sakārtots īres tirgus. Pirmkārt, atradīs, ko piedeklarēt, otrkārt, samaksāt lielāku NIPN būs izdevīgāk nekā oficiāli deklarēt īres ienākumus. Šajā nolūkā pašvaldībām būtu ciešāk jāsadarbojas ar VID un citiem dienestiem, bet tā jau ir mūsu lēņu sistēmas iezīme – vienas partijas pārraudzītu ministriju un pašvaldību institūciju nespēja sadarboties. Treškārt, zinot, cik viegli elektroniski var pārdeklarēt dzīvesvietu, līdz nodokļa paziņojuma saņemšanai to var atstāt Rīgā, pēc tam jau – atā!, uz citu pašvaldību, kura piesola citus labumus vai kuras pakalpojumu, piemēram, bērnudārzu, pieejamība atkarīga no deklarētās dzīvesvietas.

Rīgas dome viltīgi izmantojusi pašvaldībām dotās iespējas variēt ar NIPN, lai ietekmētu citus – IIN – ieņēmumus, kura likmi nosaka valsts līmenī. Var strīdēties, cik tas taisnīgi, sociāldemokrātiski, jo situācijas var būt dažādas un ne vienmēr palielinātā nodokļa maksātāji ir t.s. biezie, lai gan konceptuāli šo politiku varētu nosaukt par kreisu vai, ja gribat cēlākā vārdā – sociāldemokrātisku. Bet skaidrs ir tas, ka šis solis parāda kopējās nodokļu politikas trūkumus, nepilnības, ko arī vajadzētu skatīt šogad plānotās kopējās nodokļu revīzijas ietvaros, lai pašvaldības ar tamlīdzīgām pātagām vai burkāniem mākslīgi nevilktu cilvēkus no vienas vietas uz otru, jo kopējo labumu jau tas tāpat nevairo, tikai veicina neveselīgu statistisku tautas staigāšanu no pašvaldības uz pašvaldību labumu meklējumos. Pēc tam vēl to var nākties koriģēt caur pašvaldību izlīdzināšanas mehānismu trūcīgākajām pašvaldībām, kuras zaudēs iedzīvotājus. Nacionālā līmeņa politiķi turklāt pastāvīgi apgalvo, ka jāpārnes nodokļu slogs no darba algas uz kapitālu un nekustamo īpašumu. Ar kapitāla nodokļa palielināšanu nevedas, tad nu atliek gaidīt līdzīgus pavērsienus arī citās pašvaldībās. Patīkamāk gan būtu, ja pašvaldības iedzīvotājus piesaistītu nevis ar radītām jaunām darba vietām investīciju piesaistes rezultātā. Tiesa, arī te lielu lomu spēlē kopējā nodokļu politika.

Gribētos arī, lai par tamlīdzīgiem jauninājumiem Rīgas dome iedzīvotāju informēšanā būtu bijusi tikpat naska kā uz sava veikuma un solījumu proponēšanu, pērkot reklāmas medijos, izplatot bezmaksas avīzes, rīkojot tikšanās, sponsorējot kultūras pasākumus kā pirms vēlēšanām. Kaut kāda informācija vasarā gan bija, bet kas gan vasaras vidū interesējas par politiku?