Kam siltāk, kam pretīgāk

© F64

Cīņu par varu, ko Vienotība nometusi sev pie kājām, tās iekšējie grupējumi turpina ar publisku netīrās veļas mazgāšanu. Netīro ūdeni vairs nesasmelt, tas pludo un uz visām pusēm, pašiem kājas slapjas. Sabiedrība no šīs zampas nogurusi novēršas.

Arvien vairāk dzirdu draugu un paziņu izteikumus, ka Vienotība ar savas valdības gāšanu un iznešanos jaunās veidošanā parakstījusi sev nāves spriedumu un, ja tā vēl līdz nākamajām vēlēšanām nepienāks, par to vairs nebalsos – par šādu noskaņojumu liecina arī sabiedriskās domas aptaujas. Tuvākās gan ir nevis Saeimas, bet pašvaldību vēlēšanas, kas gaidāmas 2017. gada 3. jūnijā. Tajās, neskaitot Rīgu, vietējos deputātu kandidātus vēlētāji nevērtē tik daudz pēc partijiskās piederības, cik viņu reālā veikuma līdz vēlēšanām savā profesijā, vietējās sabiedrības labā vai pašvaldībā. Tādējādi pašvaldību cilvēki šobrīd ir Vienotības lielākā bagātība – nenovērtēta, ņemot vērā kaut vai attieksmi pret partijas plašākām biedru rindām Vienotības kongresā, kur netika uzskatīts par vajadzīgu informēt biedrus par elites ieplānoto savas premjeres gāšanu. Teiciens – zivs pūst no galvas – uz Vienotību attiecas ļoti precīzi! Ja galva jau ir sapuvusi, aste vēl ne. Jautājums – ko darīt astei? Vai var apturēt galvas pūšanas procesus, vai arī tā jānogriež?

Pagaidām galvas izredzes izskatās bēdīgas. Ja iepriekš par partijas iekšējām intrigām ārpus partijas esošie cilvēki gan varēja labi nojaust, tad tagad tās izsmērētas publiskai apskatei visā krāšņumā. Tā dēvētā Vienotības sešnieka pārstāvja deputāta Alekseja Loskutova elektroniskā vēstule biedriem, nez vai netīšām nonākusi medijos, atklāj valdības gāšanas un cīņas par varu virtuvi. Izgriežot ūdeni, paliek dažas pārdomas rosinošas lietas. Solvita Āboltiņa ar sešnieka līderi Ilzi Viņķeli par Straujumas gāšanu un nomaiņu pret Āboltiņu runājusi 19. novembrī, lai gan Āboltiņas publiskie izteikumi par Straujumas gatavību demisionēt izsprukuši jau krietni agrāk. Pati Straujuma noliegusi vēlmi demisionēt un savu nogurumu, ko pastāvīgi piesauca Vienotības spice. Jo vairāk – Āboltiņa pauž, ka Straujuma pati nogāza savu valdību un nekāda spiediena uz demisiju nebija! Āboltiņas gatavība Nacionālo apvienību koalīcijā aizstāt ar Reģionu apvienību atspēlējusies ar nacionāļu kategorisko nostāju pret Āboltiņu kā premjeri. Ja jau Āboltiņa nacionāļu izstumšanu no koalīcijas argumentē ar regulāru koalīcijas līguma pārkāpšanu, jājautā, kāpēc problēma netika risināta uzreiz pēc konkrētiem pārkāpumiem, bet tikai komplektā ar savas premjeres gāšanu? Nu no plānotās šķietami vienkāršās un ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni saskaņotās rokādes palicis pāri vien piedāvājums, kā paši saka, sēsties pie drupaču galda. Vienotības ambīcijas nedaudz gan spārnojusi mazo opozīcijas partiju atteikšanās iesaistīties Māra Kučinska valdībā, kas nozīmē, ka bez Vienotības nekādi! Var atkal ķerties pie sarkanā zīmuļa, pavilkt līnijas. Bet arī pārāk aizrauties nedrīkst, jo kaut kāda valdība ir jāizveido – Saeimas atlaišanas un jaunu vēlēšanu sarīkošanas gadījumā Vienotības izredzes pašlaik būtu vien pacīnīties par knapu iekļūšanu Saeimā. Atteikšanos no varas kādu sarkano līniju, ambīciju dēļ pēc tam, kad pati visu salaidusi dēlī, nesaprastu partijas reģionu cilvēki, bez kuriem Vienotība vēlētāju acīs paliek vien par intrigantu – shēmotāju midzeni. Ar šo netīrās veļas mazgāšanu, kā saka Āboltiņa, Vienotības iznīcināšana vai, pareizāk, pašiznīcināšanās jau iet uz pilnu banku. Sešnieks jau uzvedas kā valsts valstī jeb frakcija frakcijā – par tā nostāju jāinteresējas atsevišķi gan Vienotības vadībai, gan citām frakcijām, tas jau tēmē uz savu ministra kvotu jaunajā valdībā. Bet oficiāli aiziet no frakcijas un partijas tas arī nevēlas – tam nesekos līdzi daļa valsts finansējuma, kurš gan Vienotības gadījumā tāpat ir zem jautājuma zīmes saistībā ar partijas finanšu pārkāpumiem. Kas to sponsorēs? Soross nedrīkst! Siltāk odzei azotē. Tikmēr sabiedrībai – pretīgāk uz to visu noskatīties. Tagad jau droši var atmest cēlās idejas par plaisas mazināšanu starp varu un tautu, par plašāku cilvēku masu un profesionāļu iesaisti partijās. Mīcaties vien paši savā zampā!



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.