Valdība uz pauzes
Visas valdības šķobīšanās pēc premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) negaidīti pieprasītās partijas kolēģa satiksmes ministra Anrija Matīsa demisijas liek no jauna paraudzīties uz gadu vecām un pirms pāris mēnešiem aktualizētām runām par iepriekš ieplānoto Straujumas un viņas valdības nomaiņu.
Interesanti, ka ne daudzu tik kritizētais 2016. gada budžets, ne lielā spriedze koalīcijā un sabiedrībā ap bēgļu uzņemšanu nespēja tā satricināt valdību kā viena ministra demisijas pieprasījums. Kāpēc nevarētu nomainīt tikai Matīsu? Jau iepriekšējās Vienotības valdībās ir bijuši precedenti viena ministra demisijai, pēc kuras nav kritusi visa valdība. Tā Straujuma pieprasīja vides ministra Eināra Cilinska (NA) demisiju pēc viņa dalības leģionāru piemiņas gājienā, pati Vienotība izspieda arī slimojošās veselības ministres Ingrīdas Circenes demisiju, iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis pēc kašķa ar toreizējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru atlaida kultūras ministri Žanetu JaunzemiGrendi. Partijas nozīmēja jaunus ministrus, un valdība rullēja tālāk. Tagad, kad atlaists pašas Vienotības ministrs, nebūtu iekšēju protestu koalīcijā un Vienotība varētu vienkārši, cik nu tas satiksmes nozarē vispār ar ministra izvēli var būt vienkārši, nozīmēt citu. Bet – nekā! Vienotība nesteidz to nominēt, tā vietā gāž savu valdību no iekšienes. Pēc Vienotības valdes sēdes, kurā premjere skaidroja Matīsa atlaišanu, viņa pati tik naski nerunāja par valdības demisiju, kas neesot dienaskārtībā, kā partijas līdere Solvita Āboltiņa, pēc kuras teiktā valdība nedemisionēs agrāk kā pēc budžeta pieņemšanas, kas plānota 30. novembrī. Rezultātā Straujumas valdībai tika uzspiests pagaidu valdības zīmogs. Sak’ nav ko, vecenīt, vairs lauzties, tā stunda ir situsi!
Te vietā atgādināt gan runas par Straujumas valdības īslaicīgumu tās izveides laikā pērnruden un ZZS līdera Augusta Brigmaņa pareģojumu, ka ZZS agri vai vēlu vadīs Vides un reģionālās attīstības ministriju, gan Āboltiņas teikto pēc Valsts prezidenta vēlēšanām vasarā, kad Raimonds Vējonis amatā tika ievēlēts ar opozīcijas balsīm: esošā valdība var nebūt vienīgā valdība šajā gadā, bet valdības krišanas gadījumā Vienotība pieturēšoties pie principa, ka premjera kandidāts ir partijas vadītājs. Tātad – Āboltiņa. Beidzot valstī tiks ieviesta godīga sistēma, politiskā hierarhija, kāda līdz šim nebija svarīga!
Iepriekš gan Āboltiņa pieļāva, ka teorētiski valdība varētu budžeta dēļ, bet nu izskatās – budžetu pieņems, bet airBaltic «stratēģiskā investora» shēmas izčakarēšanu – ne! ZZS rosina pieņemt budžetu, tajā neiekļaujot 80 miljonu eiro aizdevumu airBaltic, un Finanšu ministrija mierina: aizdevumam tiks izmantoti «Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos». Ko jūs, tā nav mūsu, nodokļu maksātāju nauda, tie ir «Valsts kasē pieejamie resursi»! Un vispār, kā saka baņķieri, 80 miljoni Latvijas budžetam neesot liela nauda! Tā droši vien arī nav mūsu nauda, kas maksāta valsts kapitālsabiedrības supervadītājam Martinam Gausam, kura alga pērn lēsta nepilnu miljonu eiro gadā jeb gandrīz 80 000 mēnesī, vēl miljoni konsultantam Prudentia par investora atrašanu, uzņēmuma valdei, padomei par tik veiksmīgu airBaltic stūrēšanu, ka valstij jāprasa kārtējais aizdevums. Jāatgādina, ka 2012. gadā tas pats Matīss kā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, tas pats Gauss kā jaunieceltais airBaltic šefs un vecais labais premjers Valdis Dombrovskis, izsniedzot aizdevumu aviokompānijai, stāstīja, ka atbilstoši tās biznesa plānam 2014. gadā airBaltic jāsāk pelnīt, līdz 2016. gadam jāsamazina izdevumi, jāpalielina ieņēmumi un stratēģiskā investora atrašana nodrošinās, ka vairs nebūs vajadzīgi valsts ieguldījumi. Interesanti, ka, tik dārgi un grūti meklējot investoru ar superkonsultanta Prudentia palīdzību, nav tikts nekur tālāk par tām pašām investora krievu lidmašīnām Sukhoi Superjet, kuras jau 2009. gadā Gauss kā ungāru aviokompānijas Malev vadītājs grasījās iegādāties, un nodomu īstenošanos izjauca vien kompānijas bankrots. Grūti pateikt, kādi aizkulišu spēki darbojušies, katrā ziņā aizdomīga šķiet Matīsa nostājas maiņa attiecībā uz krievvācu investoru kā potenciālo draudu Latvijas nacionālajai drošībai, par ko ministrs jau iepriekš brīdināja premjeri, bet vēlāk draudus vairs nesaskatīja. Tikpat neskaidra ir valdības partiju un premjeres investora atbalstīšana valdības sēdē, bet nākamajā dienā jau tā apšaubīšana.
Vienotības eksdeputāte politoloģe Rasma Kārkliņa vasarā rakstīja par aktivizētām runām par Straujumas nomaiņu rudenī pret Āboltiņu, norādot, ka jaunā koalīcija varētu balstīties uz esošajām koalīcijas partijām, bet bez Vienotības «nepaklausīgajiem» deputātiem ar koalīcijai pievienotu No Sirds Latvijai un Reģionu apvienību, kopā 66 balsis. Var jau būt, ka pietiktu tikai ar reģionāļiem, kuri tika pieintegrēti koalīcijai, lemjot par papildu bēgļu uzņemšanu.
Viss notiks, kā zvaigznēs ierakstīts?