Intrigas cēlās frāzēs

© f64

Ja vēl nespējam iekļauties draudzīgā Eiropas Savienības (ES) valstu pulkā, kas atplestām rokām sagaida arvien jaunas bēgļu porcijas, tad vismaz iekļausimies ar jauno Saeimas administrāciju! Beidzot izveidots Saeimas ģenerālsekretāra amats, kāds, pēc Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces teiktā, esot visos Eiropas un arī Baltijas valstu parlamentos.

Lai arī parlamenta ģenerālsekretārs esot bijis dikti vajadzīgs Latvijas prezidentūras laikā ES, tas ieviests pēc tās. Labāk vēlu nekā nekad! Latvijai neesot bijis ko sūtīt uz starptautiskajām sanāksmēm, jo politiskos pārstāvjus neesot korekti sūtīt, bet Saeimas kancelejas direktors neatbilstot prasībām. Kur tad nu veco Māri Steinu vairs sūtīt – varbūt vienīgi pensijā vai darbā lejā uz Saeimas garderobi! Kārina Pētersone – solīdāka kundze, apstiprināta ģenerālsekretāra amatā faktiski jau reizē ar amata un tā nolikuma pieņemšanu. Pēdējos gados klusi vadījusi Latvijas tēla veidotāju – Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošo Latvijas Institūtu, agrāk bijusi kultūras ministre, īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, Saeimas deputāte, pati bijusi Saeimas prezidija locekle. Drēbi pārzina, solīda garderobe, prot angļu, franču valodu, varēs droši sūtīt uz Eiropu!

Atmetot ironiju, tiešām, Pētersones kundzei nav ne vainas. Nepieņemams ir reorganizācijas process un fakts, ka laikā, kad premjere un ne tikai viņa, runā par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, Saeima rīkojas pretēji. Saeimas politiskā vadība gan apgalvo, ka izmaiņas notiek esošā budžeta ietvaros un jauna štata vieta netiek veidota, jo pērn aizsaulē aizgājis Saeimas kancelejas direktora vietnieks Guntis Beņķis, kura vietā neviens cits netikšot pieņemts. Tā gan tāda acu aizmālēšana – nevar salīdzināt vienas struktūras vietnieka amata likvidēšanu ar jauna vadoša amata radīšanu jau esošiem darbiniekiem deleģētu funkciju nodrošināšanai. Turklāt Saeimas mājaslapā melns uz dzeltena rakstīts, ka kancelejas direktora vietnieks ir Guntis Ziemelis.

Skumji, ka likumdevējs citām iestādēm rāda sliktu pārvaldes piemēru pēc principa – piegriezās cilvēks, izdomāja reorganizāciju, atrada cilvēku – izdomāja amatu. Aiz vārdiem par pēkšņi radušos vēlmi līdzināties citiem civilizētajiem parlamentiem slēpjas gadiem ieilgusi nespēja atbrīvoties no ilggadējā Saeimas kancelejas vadīja M. Steina. Pamatīga ofensīva pret viņu tika vērsta Solvitas Āboltiņas Saeimas vadīšanas laikā, kad mēģinājumi viņu atbrīvot no amata tiesas ceļā beidzās neveiksmīgi, vien ar izdevumiem valstij, kurus S. Āboltiņa solīja segt no savas kabatas. 2013. gadā medijiem noplūda informācija, ka Steins profesionālajā novērtēšanā 2012. gadā saņēmis D novērtējumu – zemāko starp visiem Saeimas darbiniekiem. Tiesa, šādu pat atzīmi novērtēšanā saņēma slavenākā korumpantu ķērāja Juta Strīķe, un arī viņas atbrīvošanas mēģinājumi beigušies nesekmīgi.

Ar negatīvo novērtējumu nepietika, lai atbrīvotu Steinu. 2014. gada aprīlī Saeimā notika mīklaina, unikāla, joprojām neatklāta zādzība – tika nozagti trīs Saeimas prezidija locekļu portatīvie datori. Tajos gan nekādi valsts un personiskie noslēpumi neglabājās – vien Saeimas sēžu aktuālā informācija, kas pieejama ikvienam, turklāt datori bijuši nolietoti. Kas bija gatavs tā riskēt šāda ieguvuma dēļ? Un gluži vai sakritība, ka pēc šīs zādzības pieauga spiediens uz Steina atbrīvošanu un jaunā, ne vairs Saeimas kancelejai, bet politiski veidotajam prezidijam padotā Saeimas iekšējā drošības dienesta izveidi. Par tā vadītāju bez konkursa tika iecelts bijušais premjeres Laimdotas Straujumas sargātājs Jānis Gullītis, ar kuru Steins atteicās parakstīt darba līgumu. Tagad no Steina pārziņas atņemta arī daļa administrācijas. Saeimas ģenerālsekretāra tiešā pakļautībā strādāšot gan kancelejas direktors un vēl Saeimas izpilddirektors, par kura esamību iepriekš arī nebija dzirdēts!

Skumji, ka likumdevējs, kam vajadzētu būt paraugam, nodarbojas ar šādām intrigām. Ja Steins tiešām netur līdzi laikam un viņa prasmes 25 kancelejā pavadītajos gados ir nekam nederīgas, tad likumdevējam būtu jārada rāmis, lai no nekvalificētiem darbiniekiem atbrīvotos vai pārceltu viņus atbilstošākā amatā, nevis jātamborē jauni amati un struktūras, jāpin intrigas un, iespējams, pat jāinscenē zādzības, lai piesegtu nekvalificētus darbiniekus. Un, protams, mums tas viss tiek pasniegts cēli: «Saeimas jaunā administratīvās vadības koncepcija veidota, ņemot vērā starptautisku parlamentu praksi un pieredzi.».


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/09/16/intrigas-celas-frazes

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.