Briselē cērt, uz Vienotību lec?

Ja pavasarī premjere Laimdota Straujuma savu un Vienotības reitinga kritumu skaidroja ar Saskaņas elektorāta nepatiku par viņas nostāju Ukrainas konfliktā, tad tagad, ieturot stilu, vainu varētu novelt uz vēlētāju neapmierinātību ar vēso vasaru un tās bezskābekļa telpu. Kā gan citādi, ja premjere atradās atvaļinājumā, līdzīgi kā virkne citu Vienotības politiķu daudz acīs necirtās!

No Vienotības faktiskajiem 21,87% vēlētāju 12. Saeimas vēlēšanās pērn oktobrī šomēnes saskaņā ar Latvijas faktu pētījumu pāri palikuši vien 7,9% provizorisko atbalstītāju. Reitinga kritums arī Nacionālajai apvienībai (NA), par kuru gatavi balsot 7,5% aptaujāto, neliels kritums par 1,5 procentpunktiem Saskaņai, kura ar saviem 19,9% joprojām populārākās partijas godā. Par 0,9% kāpums ZZS, kas ar 15,9% ieņem pārliecinošu otro vietu partiju konkurencē. Pozīcijas nostabilizē Reģionu apvienība (6,1%), tik labi neklājas Ingunas Sudrabas partijai (3,7%), kura vasarā nebija pamanāma.

Vienotības reitinga kritums par 0,8 procentpunktiem varētu nebūt ievērības cienīgs, ja vien partijas popularitātes lejupslīde nebūtu ieilgusi. Ko Vienotība sagrēkojusies? Iekšpartijiskas vai koalīcijas batālijas sabiedrības vairākumu neuztrauc, jo īpaši vasarā, ja arī tika pamanīta jezga ap elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja Aināra Dimanta atbrīvošanu, tad daudzi nesaprata, kādu partiju par to pelt vai celt. Vienotības premjere un ministri vasarā vairāk bija manāmi, grozoties starp Eiropas Savienības (ES) līderiem Latvijas prezidentūras ietvaros un Briselē, līdzsēdot sanāksmēs, kur tika dzēsti Grieķijas finanšu krīzes un Āfrikas bēgļu ugunskuri. Šīs arī ir tēmas, kuras iedzīvotājus aizķērušas visvairāk, skārušas pašapziņu, kad kārtējo reizi Latvijas valdības pārstāvji piekrīt ES lēmumiem, kam nepiekrīt sabiedrības vairākums. Lai cik finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) un Straujuma vārdos kritizēja Grieķiju, sausais atlikums ir viens – turpmāk palīdzības sniegšanai uz defolta sliekšņa nonākušajai valstij tiks izmantoti līdzekļi no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma, kur iemaksas veic arī Latvija. Var jau atrunāties ar valdības aiz slēgtām durvīm pieņemto lēmumu palīdzību sniegt tikai tad, ja tas neradīs «ilgtermiņa ietekmi uz valsts budžetu», bet jau sen Latvijas iedzīvotāju vidū valda pamatota neticība Latvijas politiķu spējai panākt Latvijai vēlamu rezultātu jautājumos, kur mūsu viedoklis nesakrīt ar ietekmīgo valstu pozīciju.

Vēl lielāku šūmēšanos sabiedrībā raisījusi bēgļu tēma. Sašutumu sabiedrībā jau raisīja versijas par obligātajām bēgļu kvotām, kur pieņēmumu līmenī figurēja pāris desmiti bēgļu, kur nu vēl Eiropas Komisijas nosauktie 737! Bet arī valdības pieteikšanos uz 250 bēgļiem sabiedrības vairākums neapsveica kā Latvijas politiķu uzvaru Briselē. Oficiāli Briselē Latvijas nostāju bēgļu jautājumā prezentē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (arī Vienotība), kuram, vismaz pavasarī, bija pozitīvs reitings, bet, visticamāk, skaidas lec uz visu valdību un īpaši tās līderi – Vienotību. Ne velti ZZS valdības pīrāga dalīšanā tālredzīgi necīnījās par premjera posteni, tā vietā Valsts prezidenta krēslā iesēdināja Raimondu Vējoni. Lai arī sākotnēji sabiedrības attieksme pret Vējoni bija visai kontroversāla, pamazām viņa kritiķu balsis pieklust (nav jau vēl par ko pelt un lēmumu vairs neizmainīt!), viņa izteikumi folklorizējas un tauta sajūt, ka prezidents ir viens no mums un pat sāk ticēt, ka ikviens var kļūt par prezidentu. NA, pretēji cerētajam, ar ieciršanos ar atbalstu Egilam Levitam prezidenta amatā nošāvusi greizi – plānāka intelektuāļu kārtiņa to varbūt saprata, bet plašākas sabiedrības sirdis profesionālais jurists aizķert nespēja. Lai arī bez cerībām uz ievēlēšanu, Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara aktivitāte publiskajā telpā, uzstājoties kā prezidenta amata kandidātam, nostabilizējusi partijas pozīcijas, turklāt to vēlētāju vidū, kas balsotu vairs ne par politisko huligānu Arturu Kaimiņu, bet Bondara tipa politiķiem.

Daudz aprunāta bija bērnu ģībšana Dziesmu un deju svētkos, bet tur sabiedrības nostāja bija krasi pretēja – bija sašutušie, kas prasīja politisku atbildību par sagandētajiem svētkiem, vienlaikus daudziem labpatika vainot bērnu vārgumu un aizstāvēt nabaga izglītības ministri Mārīti Seili. Uz jezgas fona kārtējo reizi piešņāktie pedagogi palika nepamanīti, līdzīgi kā runas par iespējamu atsevišķu nodokļu celšanu nākamā gada budžeta konsolidācijas ietvaros. Tuvākajos mēnešos, šiem lēmumiem un Straujumas potenciālajai nomaiņai pret Vienotības priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu iegūstot konkrētākas aprises, Vienotības reitings varētu noripot vēl zemāk. Tautas partijas skuju taka, vai arī Vienotība priekšvēlēšanu gadā spēs pasniegt pietiekami vilinošas dāvanas vēlētājiem?