Roka roku mazgā?

© F64

Skolēnu dziesmu un deju svētku izvērtēšanas komisija izveidota tāda, kura nez vai citu vainīgo kā «bezskābekļa telpu» Mežaparka estrādē atradīs. Komisija pirmdien sanāca uz tās pirmo sēdi – nez kāpēc aiz slēgtām durvīm. Kas no sabiedrības tai būtu slēpjams?

Par svētku organizāciju primāri bija atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule ir arī komisijas vadītāja. Komisijā ir vēl viens IZM par svētkiem tieši atbildīgās struktūras – Valsts izglītības satura centra – pārstāvis – direktors Guntars Catlaks. Nekā personīga pret šiem cilvēkiem, bet izskatās, ka komisija izveidota pēc principa – roka roku mazgā. Jā, ir arī ārsti, drošības, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, bet gana daudz ierēdņu, kas a priori ieinteresēti notušēt kolēģu kļūdas. Jā, pēc incidenta ar masveida bērnu ģībšanu nevar nebūt reakcijas, un ieteikumi izmaiņām būs, bet – vai arī atbildība par notikušo – apšaubāmi.

Par to, ka vaina sākta jau meklēt ārpus organizatoru kompetences, liek aizdomāties izskanējusī informācija, ka svētku dalībnieki, kuriem koncerta ģenerālmēģinājumā kļuva slikti vai kuri noģībuši, saņēmuši aicinājumu veikt veselības pārbaudes vai nodot asins analīzes. Ne tikai veselības ministrs Guntis Belēvičs, bet vēl virkne citu amatpersonu un neamatpersonu pēc notikušā steidza zākāt bērnu slikto fizisko kondīciju, veselību, ka esot datorpaaudze, kas to vien dara, kā salīkušām muguriņām darbojas ar modernajām tehnoloģijām un pārtiek no čipsiem un kolas. Tas bija spļāviens sejā daudziem vecākiem. Vai ar šīm analīzēm organizatori negrib atmazgāties tīri un pierādīt bērnu vai viņu vecāku vainu – sak’, vainīgs nav dienas režīms, kurā ir slodzei neatbilstošs miega un atpūtas laiks, bet mūsdienu tizlie bērni! Komisija tās pirmajā sēdē, citastarp, spriedusi par iespēju turpmāk prasīt svētku dalībniekiem izziņu par veselības stāvokli. Lielākoties formāli šādas izziņas tiek gatavotas bērnu nometnēm – vecāki zina, ka bērnam nekas nekaiš, un izziņas saņemšana ir tīrā birokrātija. Līdzīgi tas būs ar izziņām dziesmu svētkiem, kas būtībā daudz neatšķirsies no jau pirms šiem svētkiem vecāku aizpildītajām anketām par bērna veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem, ēšanas un citiem ieradumiem. Turklāt ir viena lieta novērtēt bērna vispārējo veselības stāvokli ikdienišķos apstākļos un cita – paredzēt organisma reakciju ārkārtējos apstākļos, specifiskā slodzē, kāda bija svētkos. Iezīmējies jau vēl viens vainīgais – vecāki, kuriem dziesmu un deju svētki esot drīzāk apliecinājums viņu varēšanai, neizvērtējot, cik spējīgs ir bērns... Interesanti, ka runāts arī par iespēju pārskatīt svētku dalībnieku dienas režīmu, slodzes samazināšanu, mēģinājumu ilgumu, lai arī pagaidām nav neviena vainīgā, kas šādu grafiku izveidojis.

Komisija vēl «mēģinās» iegūt būvinspektoru atzinumus par Mežaparka estrādes izturību, kamēr medijos jau sen izskanējusi informācija par to, estrādē atradušies 12 500 dalībnieku ekspertu rekomendēto 6000 vietā. Turklāt svētku izpilddirektore Agra Bērziņa paudusi, atzinums par estrādes ietilpību saņemts jau krietni iepriekš, bet, viņas domām, «par vēlu» – piecas dienas pēc tam, kad jau tika izsludināti svētku dalībnieki, un krietnu laiku pēc tam, kad apstiprināta svētku koncepcija. Sanāk, ka svarīgāk bijis saglabāt nemainīgu svētku koncepciju, nekā nodrošināt likumos prasīto bērnu drošību, veselību! Par vēlu būtu tikai tad, ja šāds atzinums būtu saņemts pēc svētkiem, kuros būtu notikusi traģēdija. Viss, kas ir pirms, nav par vēlu, ja uz spēles tiek likta bērnu drošība. Protams, ne jau aiz ļauna prāta organizatori tā rīkojušies un neba būtu laimīgi tie bērni, kas uz svētkiem netiktu, ja samazinātu dalībnieku skaitu. Gribēja kā labāk... Bet tāda mēroga pasākumos nepietiek ar labo gribu vien, ir vajadzīga profesionalitāte, kuras daudzos aspektos trūcis.

Nevajadzētu gan tagad izbīlī un vēlmē ieriebt kritiķiem iebraukt otrā grāvī un pārspīlēt ar birokrātiju, bet jāatceras gan par bērna specifiskām reakcijām gan uz fiziskām, gan emocionālām slodzēm, kurām attiecīgi jāpakārto repertuārs, mēģinājumu, dienas režīms, jāņem vērā izmitināšanas apstākļi un ēdināšana, kur ne vienmēr labākais variants ir lētākās cenas princips. Jācer, ka komisijas ierosinājumi nākamo svētku organizēšanai būs tādi, kas dziesmu un deju svētkus padarīt par svētkiem arī pašiem bērniem!



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.