Vējonis Vienotībai – win-win

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien izvēlēsies savu Valsts prezidenta amata kandidātu starp diviem pretendentiem – ilggadējo Liepājas mēru, ZZS sadarbības partnera, Liepājas partijas, priekšsēdētāju Uldi Sesku un aizsardzības ministru un Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Raimondu Vējoni. Tieši ZZS izvēle lielā mērā var noteikt prezidenta vēlēšanu iznākumu – to, vai koalīcija atbalstīs tās kandidātu, vai, iespējams, prezidenta ievēlēšana ieilgs.

Kāpēc ZZS izvēlei tāda nozīme? Lai arī oficiāli koalīcijas to neapstiprina, de facto tiek svērta koalīcijas partiju ietekme gan trīs varas zaros, gan citās jomās. Ja Vienotībai paliek premjers, nacionāļiem – Saeimas vadība, zaļzemniekiem jāatstāj prezidents. Lai ZZS saglabātu prezidenta kārti, tai jādomā par tāda cilvēka izvirzīšanu, kas nebūtu pārpolitizēts un būtu pieņemams arī citiem koalīcijas partneriem. Šajā ziņā neitrālāks būtu Sesks, kurš ir nevis nacionālā mēroga, bet reģionālās partijas vadītājs, vairāk iezīmējies kā Liepājas patriots un saimniecisks cilvēks, mazāk iesaistījies vispārpolitiskās batālijās. No šāda aspekta Sesks varētu būt kompromisa figūra. Nacionāļi viņam gan varētu piesieties par koalīcijas izveidi Liepājā ar Saskaņu, bet sabiedrības daļā, kas izsakās par to, ka prezidentam jākļūst par visas Latvijas, ne tikai latviešu prezidentu, tas varētu spēlēt pozitīvu lomu. Bet tikai koalīcijas ar Saskaņu dēļ, kādu pašvaldībās veidojušas daudzas latviskās partijas, būtu liekulīgi Seskam pārmest patriotisma trūkumu.

Izlūkos uz Liepāju pie Liepājas partijas valdes 9. maijā devās Seska konkurents Vējonis, kurš cer no kārtējā prezidenta amata kandidāta beidzot kļūt par prezidentu. 2011. gadā Vējonis pirms vēlēšanām figurēja kā amata kandidāts un pēc Andra Bērziņa ievēlēšanas bija tā apvainojies, ka pat pauda vēlmi atkāpties no ZZS vadītāja amata, jo nevarot uzņemties atbildību par Bērziņa izraudzīšanos. Interesanti, ka Vienotība, kas pauzē ar sava prezidenta kandidāta nominēšanu, būtu pat gatava Vējoņa dēļ atteikties no sava pretendenta – eiroparlamentārieša Arta Pabrika, kuru jau reiz upurēja par labu Vējonim – pēc Valda Dombrovska valdības atkāpšanās pēc Zolitūdes traģēdijas Pabrikam tik tīkamais aizsardzības ministra krēsls tika atdots šajā jomā pilnīgam iesācējam Vējonim. Vai Pabrikam tiks iesperts pa pēcpusi otrreiz? Vai Vienotības vienīgais apsvērums, atbalstot Vējoni, ir atstāt status quo valdībā? Vienotībai tas būtu kā win/win – dubultuzvara – tā saglabātu ne tikai valdības vadīšanu, bet arī iegūtu savu cilvēku prezidenta pilī, kurš nomināli pārstāv citu partiju.

Par Vējoņa tuvajām saitēm ar Vienotību liecina ne tikai Pabrika upurēšana viņa labā, bet arī «kāda laimīga sagadīšanās» – Vējoņa brauciens uz Gruziju kopā ar citiem Vienotības politiķiem un bankas Citadele pircēju pārstāvi bankas pārdošanas laikā. «Tas, ka es biju Gruzijā, to nenoliedzu. Tas, ka (Dzintars) Zaķis bija lidmašīnā un lidoja uz Gruziju, nenoliedzu,» LNT priekšvēlēšanu duelī atzina Vējonis, tomēr paģērēja nepīt viņu tur iekšā. Turp viņš šoreiz devies kopā ar sievu «svinēt kāzu gadadienu», kamēr dienesta braucienos ministrs labprāt ņem līdzi savu biroja vadītāju Egitu Kazeku. Par abu, iespējams, romantiskajām attiecībām mediji vairāk sāk runāt pēc kopīgā brauciena uz Centrālāfrikas Republiku, kur Vējonis devās apraudzīt Latvijas miera misijas karavīrus un iepazīties ar militārās operācijas norisi. Ko tur darīja Kazeka? Par oficiālo pamatojumu – veikt «izvērtējumu attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību» starptautiskajā operācijā šajā valstī – varētu vien pasmīnēt, ja nodokļu maksātāji par to nebūtu samaksājuši 6200 eiro. Bet nekas, ķibeles ar attiecībām, sānsoļiem vai šķiršanos bijušas vairāku valstu vadītājiem – Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, nemaz nerunājot par itāļu krusttēvu Silvio Berluskoni, prezidentūras laikā šķīries Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nesen šķirta Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa laulība, atceramies ASV Baltā nama saimnieka Bila Klintona un Monikas Levinskas skandālu, tagad arī baumo par Obamu pāra laulības nedienām, savukārt 70 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikas prezidents Džeikobs Zuma gatavojoties apņemt ceturto sievu – blakus trīs esošajām. Cik lielā mērā Vējonis atbilst sabiedrības diskusijās izskanējušajam prezidenta portretam – paraugam vērtību sistēmā, sākot ar privāto dzīvi un beidzot ar veidu, kā viņš komunicē ar sabiedrību (Dagmāra Beitnere), autoritātei, līdzvērtīgam Ilvesam, nācijas mērķu izvirzītājam, godīgam, taisnīgam, vairāku svešvalodu pratējam, labam oratoram, tautas iedvesmotājam? To vērtēs politiķi, ne tauta, kurai vēlēt prezidentu nedz Zaļā partija, nedz Vienotība negrib ļaut.