Latvijas farmācijas kompānijas a/s Grindeks lēmums ražotni izvietot nevis Latvijā, bet Slovākijā, ir aizvadītā gada varas haotisko un nesaprātīgo lēmumu tiešas sekas. Tā ir viena no pēdējā laika smagākajām apsūdzībām esošajai valdībai, nevis tām iepriekšējām, ko šī mīl piesaukt un vainot visās likstās.
Tas ir spilgts piemērs tam, ka sliktai politikai ir reālas ekonomiskas, sociālas un cita veida sekas. Atgādinājums, ka politika nav pasaku stāstīšana, vismaz efektīva politika ne.
Lai pamatotu daudzu ekonomistu, uzņēmēju un vienkāršu strādājošo ieskatā nesaprātīgo nodokļu celšanu, vara allaž skandēja, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļiem Eiropā. Ekonomisti, uzņēmēji gan atgādināja, ka tie ir zemi citās jomās, bet ne uz darbaspēku, uz kuru nodokļi ir salīdzinoši augsti, un tieši tie tika palielināti vēl! Runāja, runāja, bet karavāna gāja tālāk, ar filozofiju – kur tad liksies!
Bet, redz", likās gan! Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans medijos nācis klajā ne vien ar atklāsmi, ka uzņēmuma jaunā ampulu ražotne tiks izvietota Slovākijā, bet arī ar esošās valdības un nodokļu politikas kritiku, ar ko lielā mērā tiek pamatots šis lēmums. Vara, viņaprāt, "novedusi valsti līdz kliņķim", turklāt vēl nekaunas censties iestāstīt, ka visu dara pareizi.
Anonīmie valdības aizstāvji (bet varbūt paši pārstāvji) komentāros internetā norāda, ka patiesībā Grindeks atradis izdevīgu ražotnes pirkšanas piedāvājumu Slovākijā, bet Lipmans to tikai izmanto kā ieganstu "uzbraukt" valdībai, lai pašam nebūtu jāatbild uz nepatīkamiem jautājumiem par to, kādēļ valstij un iedzīvotājiem grūtā laikā kompānija izvēlas sildīt Slovākijas, nevis Latvijas ekonomiku. To, komentējot Grindeks lēmumu, neaizmirst pieminēt arī finanšu ministrs Einars Repše, aicinot "Latvijas uzņēmējus ar atbildību izprast pašreizējo ekonomisko situāciju un pēc iespējas vairāk attīstīt savu ražošanu Latvijā". Bet no patriotisma vien nepaēdīsi, veiksmīgi nekonkurēsi un uzņēmumu neuzturēsi, lai kā mēs mīlētu šo valsti. Var arī pret Lipmanu būt (un ir) dažāda attieksme, bet neba Lipmans viens runājis par to, ka jaunie nodokļi nestimulē ražošanu, uzņēmējdarbību! Par to sausu muti jau izrunājušas uzņēmēju asociācijas un virkne atsevišķo uzņēmēju. Neba Grindeks vien raugās uz darbību ārpus Latvijas. Bez uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu arī vietējie, kaut pieminēt Liepājas papīru, kas vēl 2008. gadā tika godāts kā patriotiskākais uzņēmums, tagad ne tikai cenšas noslēpt savu saistību ar Latviju starptautiskajā tirgū, bet arī grasoties šogad pārcelt ražotni ārpus Latvijas, uz valstīm ar labvēlīgākiem nodokļu un ražošanas apstākļiem. Ražotāji nav tie, kas tikai tādēļ, lai iekostu valdībai, ķēpāsies ar biznesa pārcelšanu, ja apstākļi te tiešām būtu tik rožaini, kā to mīl pasniegt valdības ekonomikas kūrētāji. Acīmredzot ir daudz nopietnāki iemesli.
Slovākijā gan augstāks ir sociālais nodoklis, augstāka vidējā alga, bet zemāks IIN un PVN, nav arī nodokļa dividendēm, ko skeptiķi min kā primāro iemeslu Grindeks ražotnes mītnei, lai gan Grindeks līdz šim nav izcēlies ar dāsnām dividenžu izmaksām. Protams, nav mazsvarīga iespēja lētāk iegādāties un pārveidot jau esošu ražotni, kādu Slovākijā netrūkst, un ātrāk uzsākt ražošanu, nekā to būvēt no jauna, izbaudot visu ar to saistīto Latvijas birokrātiju. Nopietns ražotājs, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, neskatās tikai uz sākotnējo investīciju apjomu, bet arī uz ražošanas apstākļiem un izmaksām turpmāk – cilvēkresursu un energoresursu izmaksām, kas Latvijā sadārdzinātas, to pieejamību, kvalitāti, nodokļu politiku, kredītiem, līdzekļu neiesaldēšanu, kā tas Latvijā ir ar ilgo PVN atmaksu. Būtiski eksportējošam uzņēmumam ir arī Slovākijā pērn ieviestais eiro salīdzinājumā ar Latvijā pārvērtēto "cieto" latu, bet eksportējošiem uzņēmumiem jo īpaši – nodokļu stabilitāte, jo ārvalstu tirgū nav iespējams tik bieži, kā mainās nodokļi, mainīt cenu, kas nereti jau gadu iepriekš līgumā norunāta. Lai gan nodokļus parasti gada vidū mēģina nemainīt, atskatoties uz to haosu šajā jomā, kas bija pērn, un domājot par nodokļu plāna izpildi, nav pārliecības, vai tiem atkal neķersies klāt, redzot, ka budžets nepildās, kā iecerēts.
Vairāku šo apstākļu kopums jeb uzņēmējdarbības vide acīmredzot nav tik labvēlīga, lai uzņēmējiem pietiktu ar valdības solītajām eksporta garantijām, ES fondu līdzekļu pieejamību. Tas turklāt ir brīdinājuma signāls potenciālajiem ārvalstu investoriem – vai tiešām te ir vērts nākt iekšā, ja pat vietējie mūk prom?
Rēķinot nodokļu izmaiņu bilanci, valdība te varēs droši pieskaitīt neiegūtās investīcijas no ražotnes būvniecības (46 miljoni eiro), tās ekspluatācijas, nodokļiem no 150 darbiniekiem un viņu nopelnītās naudas laišanas ekonomikā u. c., ko varam traktēt kā Latvijas valdības dāvanu draudzīgajai Slovākijai. Krītoties pieprasījumam tirgū, tur aizvērtas vairākas rūpnīcas, jāpalīdz taču! Tas nekas, ka zemais ražošanas līmenis Latvijā ir tas, kas tieši jāattīsta!
Pēdējais laiks atskārst, ka, nemitīgi skandējot "halva, halva", mutē saldāks nekļūs, bet ķerties pie halvas ražošanas.