Investēt valsts tēlā vai tā aprakstos?

© f64

Nedomāju, ka valsts vajadzību piramīdas pamatne būtu tiktāl sakārtota, lai no Latvijas dalības atteikuma izstādē World Expo ietaupītos plus, mīnus trīs miljonus eiro varētu uzmest putukrējuma garnējumam – valsts tēla spodrināšanai.

To pēc valdības lēmuma pārtraukt dalību Expo pauda premjere Laimdota Straujuma, argumentējot, ka «esam zaudējuši daļu Latvijas tēla».

Investēt Latvijas tēlā esam centušies gadiem, rakstot koncepcijas, algojot pašmāju un ārvalstu ekspertus, «zīmolvežus», piešķirot finansējumu valsts institūcijām, lielākoties Latvijas Institūtam (LI), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Tūrisma attīstības valsts aģentūrai, ministrijām. Nevar teikt, ka pilnīgi bezjēdzīgi, bet tāpat nevar teikt, ka esošais Latvijas tēls ir šo koncepciju īstenošanas rezultāts. Ar tēlu ir līdzīgi kā ar sabiedrības integrāciju – entās koncepcijas un programmas, apakškomisijas, bet sabiedrības integrācija un Latvijas tēls veidojas neatkarīgi no tām un vairāk ietekmējas no citām norisēm. Valsts tēls neveidojas birokrātu kabinetos no sadomātām koncepcijām, aprakstītu papīru kaudzēm, reklāmistu sadomātiem klipiem un logo. Tas veidojas teju no katra iedzīvotāja padarītā un nepadarītā, reāliem darbiem un nedarbiem. Negatīvi to ietekmē plaša mēroga uzmetieni biznesā, mūsu iedzīvotāju iesaistīšanās kādās krāpniecības shēmās, politiskie skandāli, tostarp Saeimas atlaišana, ambrāžas ap dažādās sabiedrības grupās kontroversiāli vērtētiem vēstures notikumiem, valsts skandalozie iepirkumi ar korupcijas ēnu, emigrējušo tautiešu ārvalstīs izdarītie noziegumi, mūsu ceļi, banku krahs, ārvalstu uzņēmēju neizpratne un sūdzības par mūsu muitas darbībām... Labākā valsts reklāma savukārt ir mūsu sportistu, augstas raudzes mākslinieku starptautiskie panākumi, Dziesmu un deju svētki, kvalitatīvi sniegti pakalpojumi tepat un ārvalstīs, mūsu ražoto produktu izcilība, politiskā un uzņēmējdarbības vide, kas liek izšķirties par investīcijām te, biznesa vēsture, mēs paši, uzņemot viesus Latvijā un izbraucot ārpus valsts, komunicējot sociālajos tīklos, mūsu ārvalstīs studējošie izcilnieki, zinātnieki, mediķi... Šāda veida tēla uzlabošana prasa investīcijas neskaitāmās sfērās, visupirms – izglītībā.

Bet varbūt premjere ar investēšanu valsts tēlā domājusi, piemēram, trūkstošā finansējuma piešķiršanu mūsu paraolimpiešiem, lai viņi tiktu uz olimpiskajām spēlēm? Vai diega galā karājošās zinātnes uzturēšanai, kur bāzes finansējums no valsts budžeta ir vien 25% no nepieciešamā? Varbūt dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, kas drīz vien dos atdevi un peļņu saņemtos projektos, kam vārdos atbalsts pausts, bet nauda nav atrasta? Ja tā – nekādu iebildumu! Bet ja aicinājums ieguldīt valsts tēlā ir vienkārši vēlme saglabāt naudu Vienotības kontrolē, no ZZS vadītās Ekonomikas ministrijas pārskaitīt uz Vienotības kūrētās Ārlietu ministrijas paspārnē esošo LI, tad tas nav akceptējams. Iespējams, ka, pārtraucot projektu, atņemts kumoss ne vien Expo «komandītsabiedrībai», kura 3,3 miljonu eiro vērto pasūtījumu ieguva bez konkursa, sarunu procedūrā 2013. gada nogalē, bet arī partijai, kura vēlējās šo aizdomīgi sadārdzināto projektu turpināt par katru cenu un jautājumu sākotnēji skatīt aiz slēgtām durvīm? Negribētos domāt, ka laikā, kad valstij risināmi būtiski drošības izaicinājumi, kad tautsaimniecības attīstības temps palēninās, partijas savtīgi cīnīsies par pēkšņi atlēkušo papildu kumosu, turklāt izmantojot šantāžu, dalības atteikumu saistot ar to, ka mūsu gaisa telpu NATO ietvaros apsargā itāļi, kas apvainojušies par mūsu nepiedalīšanos Milānā notiekošajā izstādē.

Ja reiz valdība ir noteikusi prioritātes «tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība», tad papildus iegūto naudu arī tām vajadzētu izmantot. Ja to atstāj EM, tad varētu tērēt deklarētajai tautsaimniecības attīstībai, piemēram, energoresursu sadārdzināšanās amortizācijai, lai mūsu uzņēmēji saglabātu konkurētspēju, jaunu tirgu apgūšanas konkrētiem pasākumiem. Nekāds «ekonomiskais izrāviens» ar trim miljoniem nesanāks, bet jāpilina tajā virzienā, nevis jaunam zīmolvedības pētījumam, kas LI iezīmēts pie apvāršņa.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais