Neiekārtoja
17. decembrī zāļu ražošanas uzņēmuma Olainfarm akcionāri lems par bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes iecelšanu darbā uzņēmuma padomē, par ko sākušās publiskas diskusijas. Ētiskākās partijas Vienotība nesen pārapstiprinātā vadītāja Solvita Āboltiņa rauc degunu – kā tad tā, Circenei taču piedāvāts likumdošanas konsultantes darbs Gruzijā ES programmas ietvaros, kas neraisītu tik daudz jautājumus par ētiskumu kā darba pieņemšana Olainfarm, turklāt sabiedrībai ir daudz jautājumu par augstajām zāļu cenām. Jāteic, jautājumu ir ne mazāk kā par viņas nokļūšanu Saeimā.
Zāļu cenas veidošanās ir nespeciālistam sarežģīts jautājums, bet, vismaz acīmredzami, Circene zāļu ražotājus nav lobējusi, tieši otrādi, stājoties ministra amatā, nepakļāvās spiedienam pārskatīt recepšu izrakstīšanas nosacījumus, kas paģērēja kompensējamo medikamentu receptēs norādīt medikamentu starptautisko nosaukumu un aptiekai izsniegt lētākās zāles. Circene bīdījusi arī likuma grozījumus, lai veidotu kopīgu Baltijas valstu medikamentu iepirkumu nolūkā iegūt zemāku cenu.
Runājot par darba piedāvājumu Gruzijā, Circene gan saka puspatiesību, noliedzot, ka Āboltiņa ar viņu par to runājusi. Varbūt piedāvājumu nav izteikusi tieši Āboltiņa, bet vasarā, kad, ilgstoši gulēdama uz slimības gultas, ar pašas partijas spices palīdzību tika aizgājināta no ministres amata, Circene publiski komentējusi, ka šāds piedāvājums no partijas ir bijis, bet tas viņai nešķitis pieņemams, jo īpaši bažījoties par veselības aprūpi Gruzijā.
Taču interesantāka šķiet Vienotības līderes nostāja, ka mazāk jautājumu raisītu bijušās ministres iekārošana darbā, izmantojot administratīvo resursu, nekā darba piedāvājuma pieņemšana privātā kompānijā. Līdz šim Vienotība, pretēji solītajai profesionāļu atlasei, siltos, labi apmaksātos amatos valsts kapitālsabiedrībās aktīvi bīdījusi savus caurkritušos politiķus un partijas biedrus. Piemēru ir tik daudz, ka nav jēgas izcelt kādu. Circene neizpelnījās Vienotības elites labvēlību, ko vēl vairāk mazināja viņas ilgā pretošanās demisijai, kas nāca ar atklāsmēm par šāda soļa politisko spiedienu, tāpēc piedāvājums viņai nebija no vilinošākajiem. Tas drīzāk bija ievilktais ķeksītis partijas savdabīgās ētikas grāmatiņā – uzmetām, bet kaut ko piedāvājām. Šajā grāmatiņā jau atķeksēti daudzi citi ieraksti par partijas biedru šmucēm, kuras it kā skatīja, bet kur neko nesaskatīja.
Jāpiekrīt gan, ka Olainfarm nav vienkārši kaut kāda privātfirma, bet firma, kura strādā Circenes vēl ne tik sen pārraudzītajā nozarē, kas arī ir iemesls pārmetumiem. Pati Veselības ministrija gan neregulē zāļu tirgu – to veic tās pārraudzībā esoša Zāļu valsts aģentūra. Tā citastarp novērtē un reģistrē zāles, veic zāļu kvalitātes ekspertīzi, veido zāļu reģistru, izsniedz atļaujas klīnisko pētījumu veikšanai, zāļu ievešanai, izvešanai, izplatīšanai... Tātad aģentūra pieņem lēmumus attiecībā uz Olainfarm, bet tas automātiski nenozīmē, ka Circene Olainfarm nedrīkst ne tuvoties. Likums definē konkrētas darbības un liedza valsts amatpersonām divus gadus pēc amata atstāšanas saņemt atalgojumu vai akcijas no komersanta, attiecībā uz kuru tā pieņēmusi lēmumus par iepirkumu, valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu vai privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas. Turklāt tagad likumdevēji mīkstinājuši šo normu, nosakot, ka divu gadu liegums sāksies no brīža, kad amatpersona būs pieņēmusi konkrētu lēmumu, nevis sākot no amata atstāšanas. Circene gan, būdama ministre, pēc Olainfarm apmeklēšanas sparīgi piekritusi atbalstīt tās šefa teikto par kopīgu valsts un uzņēmumu pārstāvju misiju nepieciešamību Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm, lai iespiestos šajos tirgos, tieši par ko Circene rūpēsies, strādājot Olainfarm. Vai tas skatāms minēto ierobežojumu kontekstā, vai ir bijuši kādi citi vērtējami saskarsmes punkti, lai paliek KNAB ziņā, kas devis eksministrei zaļo gaismu darbam uzņēmumā. KNAB vērsusies pati Circene – nez vai, piemēram, Dzintars Zaķis pirms auto iegādes nodokļu shēmas pajautāja Valsts ieņēmumu dienestam, vai tā var darīt? Jāatgādina, ka līdzīgi pirms pāris gadiem par otra farmācijas līdera Grindeks valdes priekšsēdētāju kļuva Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, kad arī KNAB interešu konfliktu nesaskatīja.
Šis gadījums vienlaikus liek padomāt, kāpēc privātais sektors šķiet pievilcīgāks nekā valsts pārvalde – Olainfarm padomē Circenei pie sāniem sēdēs bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un sabiedrisko pakalpojumu regulatore Valentīna Andrējeva. Tas arī atgādina par valstī trūkstošo lobisma civilizēšanu un juridisku sakārtošanu, atstājot mazāk vietas korupcijai un, cerams, kādreiz arī aizdomām par to.