Politiskās un dabas katastrofas

© F64

Valdība šodien lems par līdzekļu piešķiršanu ministriju pieprasījumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas drīzāk ir nemākulīgas plānošanas un sliktas politikas sekas, nevis neparedzēti gadījumi.

Saprotams, ka nevarēja paredzēt Maxima Zolitūdes traģēdiju, ar kuru saistītiem pasākumiem prasīts finansējums no šī avota, kā arī Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā. Lai gan, veidojot 2014. gada budžetu pagājušā gada nogalē, jau zēla Krievijas–Ukrainas konflikts un kaut kādiem scenārijiem par tā metastāzēm Latvijā bija jābūt, pieņemsim, ka nevarēja ieplānot un iebudžetēt tieši šādu Krievijas embargo precēm, kā rezultātā nākas glābt mūsu lauksaimniecību. Dīvaini gan, ka prasīto un zemkopības ministra Jāņa Dūklava izskandēto 13,9 miljonu eiro vietā atbalstu ganāmpulka uzturēšanai laikā, kad ekonomiski izdevīgāk būtu daļu lopu izkaut, valdība piešķīra apmēram pusi – diviem mēnešiem. Pēc diviem mēnešiem, kad vēlēšanas jau būs aiz muguras, atkal nāksies taisīt otro dublu, bet tagad jāpadalās ar citām ministrijām, kuru vadītāji taču arī kandidē vēlēšanās! Jo īpaši Veselības ministriju, kuru pēc veselības ministres Ingrīdas Circenes izēšanas no amata kūrē pati premjere Laimdota Straujuma.

Pirms nedēļas premjere – veselības ministre lūdza valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nozarei piešķirt papildus 8,9 miljonus eiro. Kāda dabas stihija tad pārgājusi pāri nozarei? 4,2 miljoni eiro vajadzīgi infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai slimnīcām, 1,1 miljons – ambulatoro pakalpojumu apmaksai, 47 200 eiro – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku atlaišanas pabalstiem, 52 500 eiro – asins plazmas preparātu iegādei. Vajadzīgas lietas, bet vai «neparedzamas»?

Šādi pieprasījumi neilgi pirms vēlēšanām, turklāt nozarē, kas skar teju katru, ir centieni piesegt savu neizdarību, nemākulību un dabūt aizbāzni kritiķiem priekšvēlēšanu debatēs par katastrofālo nozares politiku – «redz, mēs taču piešķīrām papildu naudu, kādi mēs atsaucīgi». Tas nekas, ka gadu no gada veselības aprūpē hroniski trūkst finansējuma un tikai pēc tam, kad ārstniecības iestādes pāris mēnešus pirms gada beigām nobrēcas, ka beigušās kvotas, kad jau parādu vadzis slimnīcām draud lūzt, tiek piešķirti papildu līdzekļi. Bet katrā nākamajā gadā viss sākas no jauna. Jau šogad jūlijā valdība pēc mediķu draudiem bija spiesta piešķirt papildus no tiem pašiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 4,6 miljonus eiro onkoloģijas pacientu ārstēšanai un bērnu veselības aprūpei – tam, kas iepriekš izkalkulējams, ko likums nodrošina, bet praksē vienkārši atļāvāmies ignorēt. Un atkal – apjoms sasniedza tikai pusi no mediķu aprēķinātā, ar Straujumu it kā iepriekš sarunātā. Kad ūdens atkal smelsies mutē, domāsim! Pēdējā pieprasījumā Finanšu ministrija atļāvusies aizrādīt, ka premjeres prasītajām vajadzībām nav domāti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kuri turklāt ir ierobežoti. Pēc premjeres biezā vārda, ka tad nu vismaz 5,5 miljoni jāatrod, visticamāk, valdība vienosies paņemt no budžeta apakšprogrammas Valsts parāda vadība.

Iekšlietu ministrija arī no neparedzēto līdzekļu pūralādes cer dabūt 173 890 eiro Rucavas muitas punkta un Grenctāles robežkontroles punkta būvju demontāžai, kas vajadzīgi, lai «pilnībā piemērotu Šengenas noteikumus», lai gan Šengenā esam jau kopš 2007. gada un būvju demontāža nav to pēkšņu nogruvumu vai zibens spēriena (gluži vai kā savulaik muitas video novērošanas kamerās) tajās sekas. Šovasar valdība no šīs pozīcijas piešķīrusi līdzekļus Centrālajai vēlēšanu komisijai 30 000 vēlētāja apliecību izgatavošanai. Šo neparedzēto gadījumu sauc Saeimas un valdības brāķis, kas nespēja laikus saprast, ka, ļaujot cilvēkiem neņemt pasi, bet tikai identifikācijas karti, tie nevarēs piedalīties vēlēšanās pēc tam, kad politiķi ar likuma grozījumiem vēlētājus atsaistīja no iecirkņiem.

Vēl būdama opozīcijā, ZZS deputāte Dana ReiznieceOzola brīdināja, ka «budžetā iestrādāta liela rezerve, ko varētu izmantot kā politisku instrumentu kolēģu un savu vajadzību apmierināšanai pirms vēlēšanām, un šīs pozīcijas tiks izmantotas ļoti izšķērdīgiem «neparedzētiem» pasākumiem. Ir speciāli atstāta liela rezerve, lai pirms vēlēšanām, izmantojot finanšu ministra Andra Vilka retoriku, tēlotu Ziemassvētku vecīšus».

A. Vilks, kuram priekšvēlēšanu kaites nedraud, jau noskaldījis: nepieļaušu budžeta graušanu ar budžeta grozījumiem – meklējiet līdzekļos neparedzētiem gadījumiem un ietaupījumos no ārējā parāda apkalpošanas!

Šī prakse – šiverēt pa neatliekamo līdzekļu kabatu lietām, kas ir iepriekš paredzamas, gan nav jaunums, bet īpaši spilgti parādās vēlēšanu gadā, kad seko šī kārtējā «dabas katastrofa».

Definīcija

Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem līdzekļus «Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem».

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.