Pēdējais salmiņš?
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Saskaņas centrs (SC) spēja iztikt bez tās vēlētāju elka, Rīgas mēra Nila Ušakova un uzvarēt ar tās premjera amata kandidātu Jāni Urbanoviču priekšgalā. Pareizāk gan – iegūt lielāko mandātu skaitu Saeimā. Šoreiz Saskaņa ķērusies pie sava pēdējā trumpja un nominējusi premjera amatam Ušakovu, kurš pirms pašvaldību vēlēšanām «ļoti skaidri» pauda, ka noteikti nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās «ne kā Saeimas deputāta kandidāts, ne arī netiešā veidā kā premjerministra amata kandidāts».
Tiesa, risks zaudēt Rīgas vadības grožus Ušakovam ir ļoti niecīgs, lai neteiktu – nekāds, tāpēc arī Urbanovičs droši var teikt, ka Ušakova izvirzīšana premjera amatam «ir pa īstam». Faktiski vienīgā iespēja kļūt par premjeru Ušakovam būtu, ja Saskaņa Saeimā iegūtu pusi mandātu vai ļoti tuvu tam. Tādējādi Ušakovs nostrādās vien kā vēlētāju vobleris, ievilks Saeimā vairāk vagonu, bet pats paliks Rīgas domē.
Kas spiež Saskaņu un Ušakovu pārkāpt šo solījumu? Protams, viens deputāts Eiroparlamentā no valstī populārākās partijas ir nožēlojami. Arī Saeimas vēlēšanu reitings vasaras tveices un Ukrainas notikumu paplacināts, pēc pēdējiem SKDS mērījumiem Vienotība pat nedaudz apsteigusi Saskaņu. Bet tas arī nav nekas kritisks, un, visticamāk, jau drīz pēc Ušakova uznāciena uz nacionālās skatuves Saskaņa atkal būs pirmā. Vai tas, ka aizgājuši ierindas biedri un trīs Saeimas deputāti, vēl viens – Nikolajs Kabanovs – rudenī vēlēšanās nestartēs, nozīmē pamatīgas nesaskaņas Saskaņā? Ne lielākas un ne mazākas kā citās partijās, kurās gribētāju iebraukt Saeimā ir krietni vairāk nekā vietas listē. Jo īpaši tajās partijās, kurām to vai citu interešu vārdā jāintegrē citu esošo vai bijušo partiju biedri. Vienotība un saskaņa šādu nosaukumu partijās tad nekādi nesanāk. Jau pērn no Saskaņas aizgāja un Einara Repšes Latvijas attīstībai pievienojās Vladimirs Reskājs, bet deputātes Irinas Cvetkovas ideoloģiskā pārliecība neļāva tai ne mirkli ilgāk palikt Saskaņā pēc uzzināšanas par savu neiekļaušanu vēlēšanu listē, un ātri vien aiznesās pie Tatjanas Ždanokas, kuras Latvijas Krievu savienībā Cvetkova pat kļuvusi par Rīgas vēlēšanu apgabala līderi. Līdzīgi neapmierinātību ar programmu pēkšņi sajuta Igors Meļņikovs, pēc kura nez vai partija raudās, ņemot vērā viņa salīdzinoši nemanāmo darbību Saeimā, sēžu kavēšanu, bet pamanīto saistību ar ģimenes uzņēmuma elektrības zagšanu, VID iekļaušanu nodokļu parādnieku sarakstā. Tā SC frakcijā palikuši 28 deputāti no ievēlētā 31. Ušakova uzdevums uzvarēt vēlēšanās un iegūt 30 deputātu mandātus tādējādi neizskatās pēc progresīva – ar tiem par premjeru viņam nedraud kļūt.
No otras puses – grūts uzdevums tas ir tāpēc, ka tas jāpaveic, pozicionējoties latviskajai varai pieņemamāk, tādējādi riskējot daļu līdzšinējā elektorāta uzdāvināt Ždanokai&Co.
Saskaņa vairs negrib savu vārdu saistīt ar Alfrēda Rubika Sociālistisko partiju, vien sarakstā iekļauj pāris tās cilvēkus un vairs nestartē kā SC, bet kā partija Saskaņa kopā ar Rīgas domes koalīcijas partneri Gods kalpot Rīgai (GKR). Ja citos Saskaņas biedros neapmierinātību raisa nepietiekams prokrieviskums, pro-nepilsoniskums, tad citos – vēlme piesaistīt arī nacionāli radikālāku pilsoņu balsis, nespēja nokļūt koalīcijā šajā Saeimas sasaukumā, biedrošanās ar GKR. Publiskajā telpā izskanējuši arī pārmetumi par plaisu starp partijas vadību un ierindas biedriem, ne to labāko saimniekošanas paradumu pārņemšanu no varas partijām Rīgas domē u.tml.
Sarežģīti sēdēt uz diviem krēsliem reizē, jo īpaši laikā, kad Krievijas - Ukrainas konflikts prasa skaidrāku pozicionēšanos, ko Saskaņai grūti izdarīt, nebaidoties zaudēt vienā un otrā flangā.
Efektīvākais instruments, ar kura palīdzību pietuvoties varai un reizē nezaudēt pārāk daudz līdzšinējo atbalstītāju, ir Ušakovs. Radikālākiem vēlētājiem varbūt vairāk patīk girsiešu un lindermaniešu aktivitātes, tomēr Ušakovs kā zīmols ir spēcīgāks. Turklāt viņam priekšvēlēšanu diskusijās azotē būs arī konkrēti darbi, ar ko palielīties, ne tikai solījumi un tradicionālā opozicionāru kritika.
Vienlaikus Saskaņa tehnokrātiski nostiprina pozīcijas savās struktūrās, padotības iestādēs, pietuvinātās arodbiedrībās. Kabanovs nekur tālu no partijas neaiziet – kļūst par arodbiedrības LABA komunikāciju direktoru, kas ir Rīgas satiksmes arodbiedrība, kurai dome piešķīrusi prāvu finansējumu un kuras biedru vairumu ar kašķi izrāva no Sabiedrisko pakalpojumu un autotransporta darbinieku arodbiedrības LAKRS un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Saskaņas vēlēšanu listē būs arī virknes domes iestāžu, kapitālsabiedrību darbinieki, arī popularitāti guvušās nevalstiskās organizācijas Stop drugs, Zolitūdes traģēdijā cietušo tuvinieku biedrības Zolitūde 21.11. līderi. Noklāts laukums un Ušakovs. Programmu varēs nelasīt.