Negaidītā valdības demisija Pēc «cilvēcīgas sarunas» ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu visilgāk valdījušais premjers Valdis Dombrovskis 27. novembrī trīcošā balsī paziņo par demisiju, pārsteidzot nesagatavotus pat savus kolēģus valdībā un partijas spicē. Oficiālie un neoficiālie iemesli: politiskās atbildības uzņemšanās pēc Zolitūdes traģēdijas, esošās koalīcijas rīcībnespēja, prezidenta maigā vara... Neraugoties uz skaidrību par jaunās koalīcijas partejisko sastāvu, līdzšinējai pieaicinot ZZS, valdības veidošana ieilgst. Aiz V. Dombrovska Vienotībai izrādās liels tukšums.
***
Koalīcijas kašķi un ministru maiņas
Gads sākās ar satiksmes ministra Aivja Roņa demisiju, «lai mazinātu spriedzi koalīcijā», kas ne tikai sporādiski attīstījās, bet turpinājās ar gada laikā lielāko demisionējušo ministru skaitu, neskaitot visas valdības atkāpšanos. Roberts Ķīlis pēc neīstenotām skaļi pieteiktajām reformām atkāpās, pēc paša teiktā, slimības dēļ, sabiedrības un pat paša Reformu partijas kritizēto reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu uz šo soli pagrūda nu jau bijušie partijas kolēģi, bet kultūras ministrei Žanetai JaunzemeiGrendei nesagremojams izrādījās operas spoks Andrejs Žagars.
***
Pašvaldību vēlēšanās – par opozīciju
Gada sākumā reālus darbus politikā aizstāja priekšvēlēšanu putas, mērīšanās ar solījumiem un mēra kandidātiem. 1. jūnijā vēlētāji atbildēja ar zemāko vēlēšanu aktivitāti atjaunotās Latvijas vēsturē un atbalstu jau pārbaudītiem vietvalžiem, pieaugošo atbalstu reģionālajām partijām un nacionālā līmeņa opozīcijas partijām – ZZS un Saskaņai, ap kuru arvien vairāk konsolidējas krievvalodīgie, kā arī Reformu partijas politiskās nākotnes norakstīšanu, Vienotības un tās lokomotīves Sarmītes Ēlertes izgāšanos Rīgā.
***
Amatpersonu maiņa
Vairākas iestādes tikušas pie jauniem šefiem. Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu nomainīja viņas ieteiktā padomes locekle Elita Krūmiņa, par kuras varoņdarbiem dzird tikpat maz kā par pērn ievēlēto SAB direktoru Jāni Maizīti, kuru iepriekš skandalozi nepārapstiprināja ģenerālprokurora amatā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks 20. decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi. No Latvijas Nacionālās operas vadītāja krēsla izsvēpēto Andreju Žagaru nomainījis komponists Zigmars Liepiņš, bet A. Žagars iestājies Einara Repšes partijā.