Āžu tikšanās uz šauras laipas

 

Visas savas ministrēšanas laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns nebija tik daudz intervēts un klaušināts kā pāris dienās pēc tam, kad Nacionālā apvienība (NA) viņu aizmuguriski izmeta no savām rindām.

No Tieslietu ministrijas atbildības jomā esošām lietām plašāku publiku tradicionāli interesējuši vien epizodiski uzplaiksnījuši skandāli, kas saistīti ar tiesnešu pārkāpumiem, tiesnešu salīdzinoši lielajām algām krīzes laikā, ebreju kompensācijām, Denisa Čalovska izdošanu ASV, uzņēmumu vadības cīņām ap izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā, nebeidzamo komunistiskā režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanu u. tml., bet ne regulārie ikdienas darbi un likumprojekti. Nav brīnums, ka Bordānam īsi pirms NA pieprasījuma par viņa atsaukšanu no amata nācās pievērst sabiedrības un, jo īpaši, radikālākās tās daļas uzmanību ar izteikumiem par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Ministrs arī vēlāk pažēlojās, ka NA par viņa labo darbu publicitāti it nemaz nav rūpējusies, atstājusi viņu ēnā, pat partijas kongresa runātāju listē nav iekļāvusi. Un nu, kā aklai vistai grauds! Ja ne NA gājiens ar ministra atkāpšanās pieprasījumu, lielākā daļa sabiedrības joprojām neuzzinātu, ka ir tāda politiskā kustība Demokrātiskie patrioti (DP), un daļa joprojām nezinātu, kā sauc tieslietu ministru. Latvijas faktu augusta pētījums rāda – visvairāk respondentu no ministriem neko nav dzirdējuši tieši par Bordānu – 20,4% jeb piektdaļa iedzīvotāju – un visvairāk – 29,2% – par viņa darbu nav viedoklis. Pilnas ainas labad jāpiemin arī dalīta pēdējā, pirmspēdējā vieta ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli ministra darbu pozitīvi vērtējošo cilvēku ziņā (18,6%) un pirmā vieta darbu negatīvi vērtējošo ziņā (29,2%). Nekāds spīdeklis, lai neteiktu skarbāk. Nu NA gan nenovērtētajam J. Bordānam, gan topošajam konkurējošajam labējā, nacionālā nišā spēlējošajam politiskajam veidojumam izdarījusi lāča pakalpojumu.

Kāpēc apvienībai tas vajadzīgs, jo īpaši apstākļos, kad nav pārliecības par ministra noņemšanas iespējamību? Vai tiešām NA ar tajā esošajiem tēvzemiešu politiskajiem dinozauriem ir tik nepieredzējusi politiskajās spēlēs un to laukuma izjūtā? Vai tā nenojauta, ka Bordāns kā no zila gaisa nokritušo prasību par viņa atstādināšanu tulkos ar viņa pievēršanos «partijas sponsoriem neērtiem jautājumiem», pieminot maksātnespējas administratoru darbību regulējošas reformas, jaunā cietuma būvniecību, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja konkursu...? Maksātnespējas administratoru, tiesu izpildītāju darbības nereti saistītas ar miljonu vērtiem darījumiem un lieliem kumosiem, kur pat NA ģenerālsekretāra Aigara Lūša maksātnespējas administratora arodapliecības nolikšana ir sīks upuris. Tāpēc nebūtu brīnums, ka kādiem naudīgiem spēlētājiem grožu pievilkšana šajā jomā varētu nepatikt, bet arī Bordāns līdz šim nav spējis likt galdā pārliecinošus pierādījumus par lietu saistību, tāpat – NA pārliecināt par to, ka Bordāna atsaukšanas patiesais iemesls ir viņa aktivitātes DP, tiem veidojoties par partiju. Bordāns bija DP dibinātājs 2011. gadā, kas veidojās, pāris Rīgas domes deputātiem atšķeļoties no Pilsoniskās savienības. Akceptējot viņa aktivitātes biedrībā, Bordāns tika izvirzīts ministra amatam, vienlaikus gan arī iestājoties NA rindās un tagad apgalvojot, ka nekādās DP kā partijas organizēšanas aktivitātēs neiesaistoties. Ne mazāk dīvaina ir NA rīcība – vēl pie dzīva ministra tieslietu amatam tikpat aizmuguriski izvirzīt Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāju, Bordāna padomnieci Baibu Broku, ar viņu to iepriekš nesaskaņojot, kura tajā brīdī atrodas ārvalstu komandējumā.

NA ar Bordānu konstruktīvi nesarunājas, līdzīgi kā budžeta sakarā, ar premjeru arī runā ultimātu valodā. It kā jau pēc 2014. gada budžeta pieņemšanas NA uzstājību premjers varētu piezemēt arī brutālāk nekā budžeta sāgā, bet jārēķinās, ka vēl būs jāpieņem arī citi koalīcijai svarīgi balsojumi, kur NA var kārtējo reizi iemest valdību kārtējā politiskajā vētrā vai vismaz brāzmā. Atriebt Bordānam frakcijas sasķelšanu varētu gribēt arī Vienotības pilsoniskais gals, tādējādi kārtējās izšķiršanās krustcelēs nostādot premjeru. Teorētiski NA var bloķēties ar opozīciju kāda ministra atsaukšanas vai citās prasībās koalīcijai, jo īpaši, kad nākamgad vajadzēs paspodrināt spalvas pirms vēlēšanām, bet pašiem nacionāļiem nav izdevīga valdības gāšana, jo ir skaidrs, ka nākamajā valdībā viņiem vieta neatradīsies un ar opozīcijas maizi līdz vēlēšanām par knapu. Vismaz pagaidām ne.