Asti pa mazam gabaliņam

© F64 Photo Agency

Pēclieldienu nedēļas slapjais sniegs, vēji un lietus pie sirds droši vien gāja tikai neglābjamiem melanholiķiem un pesimistiem. Nu apmēram tādiem kā leģendārajai Bizamžurkai Tūves Jānsones bērnu grāmatiņās pieaugušajiem. Viņi varēja sēri nopūsties, lai dziļdomīgi un retoriski atgādinātu – nu ko es teicu! Pārējā Latvija no drēgnuma ierautiem pleciem turpināja laipot starp peļķēm un slapja sniega pļekām, lai pieticīgā ģimenes lokā atzīmētu skumjo ārkārtas situācijas viena mēneša jubileju un lasītu dzeltenajā presē stāstu par astrologu, kurš pirms dažiem gadiem pareģojis dižķibeli un toreiz par viņu visi smējušies. Tika tikai aizmirsts atgādināt, kur un kāds šis pareģojums bijis, bet kurš gan skatās pussprāgušai dzeltenai ziņai zobos? Tās lasot, inficēties ar hronisku stulbumu ir vieglāk par vieglu.

Šajā laikā sabiedrības vairuma dzīvē nekas būtisks nav mainījies. Varbūt vien, no rīta mostoties, ļaudīm beidzot ir piegriezies tvert mobilo tālruni, lai satraukumā meklētu pēdējās ziņas no Covid-19 globālās ziepju operas. Cilvēki ar vīrusa, kurš atrodas kaut kur tepat blakus, eksistenci beidzot apraduši, un mediju histēriskais vēstījuma tonis vairs pārāk neuztrauc. Drīzāk gan rada vēlmi no tiem distancēties, jo, objektīvi vērtējot, valstī nekas traks, par laimi, noticis nav. Varam tikai priecāties, ka Latvija vismaz pagaidām sekmīgi izbēgusi no likteņa nonākt to zemju skaitā, kur smokoši, drudža kratīti pacienti mēģina pēdējiem spēkiem aizrāpot līdz slimnīcas pieņemšanai. Paskatieties pa logu! Nekur taču nav vērojami neatliekamās palīdzības auto veidoti sastrēgumi kā mums blakus esošajā lielvalstī, kurā taču Covid-19 pandēmijas neesot, vien nezin kāpēc vērojams pneimonijas vispārējs uzliesmojums.

Jaunums šonedēļ varbūt bija vienīgi tas, ka visumā neprognozējamais ASV prezidents Donalds Tramps esot aizgriezis dolāru trubu Pasaules veselības organizācijai (PVO), apsūdzot to maldīgas informācijas sniegšanā par Covid-19 izplatību. Kaut kā jau sava sākotnējā neizdarība viņam ir jāizskaidro, turklāt PVO un pārējo korumpētās ANO struktūru periodiskas apsūdzības līdzekļu neracionālā izsaimniekošanā ir sens ASV jājamzirdziņš. Savulaik daudz dauzīts ticis UNESCO, humānās palīdzības nesavtīgie izplatītāji un arī citas struktūras. Lai nu ko, bet ANO organizāciju darboņi piesist sev kabatas ir allaž pratuši, tāpat kā iekārtot Ņujorkā savus radiniekus labi apmaksātos darbos. Jautājums vien, vai šis ir īstais brīdis spārdīt PVO - vienīgo organizāciju, kura sliktāk vai labāk tomēr koordinē cīņu pret sērgu globālā līmenī. Bet nu štrunts par pandēmijām - vēlēšanas nāk arī otrpus okeānam.

Tomēr kuru gan, izņemot, protams, nenogurdināmo Kārli Streipu, Latvijā interesē Donalds Tramps vai mums tik tālās PVO problēmas? Nevienu! Drīzāk gan virtuves sarunās regulāri atkārtojas tēma par to, kad reiz šī sasodītā ārkārtas situācija beigsies. Tiešas atbildes nav, un tas kaitina, kaut arī no atbildīgu amatpersonu puses izskan mājieni par dažādiem termiņiem un paredzamajiem soļiem normalizācijas virzienā. Tomēr, ja atceras pāris nedēļas senu pagātni un skaļos iebildumus sociālajos tīklos par to, ka valdība varētu uzreiz vienā rāvienā pasludināt ārkārtas situāciju vēl uz trim mēnešiem, kas galu galā noveda pie likuma labojumiem, skaidrs ir arī tas, ka šoreiz uzvarējuši tie, kas piedāvā asti cirst pa mazam gabaliņam. Droši vien tā arī turpināsim pamazām cirst. Par to, ka maciņi kļūst aizvien plānāki un solītās palīdzības programmas vienai daļai pilsoņu izrādījušās kārtējais pasaku meistaru ieraksts mūsdienu folkloras dainu skapī, mediji pagaidām neziņo neko.

Citējot Rīgas domes ģeniāli sacerēto vēstuli nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu kārotājiem: «termiņa pagarinājums tiek piešķirts kā deminimis atbalsts, t.i., atbalsts, kas nepārsniedz 200 000 eiro trīs gadu laika posmā», kas cilvēciskā valodā grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, biedrībām un nomniekiem nepaskaidro neko, bet drīzāk gan draud ar perspektīvu tagad kaut ko atlikt, lai pēc tam summu uzkrātu un maksātu dubultā. Tikai interesanti - no kā? Televīzijā mums pagaidām rāda vien sportistus, kas sev mājā iekārtojuši miniatūras sporta zāles, kur trenēties pašizolācijas apstākļos, un kultūras darbiniekus, kuri, dziedot dziesmiņas, aicina palikt mājās. Ja mēģinām raudzīt ekonomikas virzienā, šis laikam ir tas gadījums, kad leģendārā romāna varone Skārleta no Vējiem līdzi teica - par to es domāšu rīt.



Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais