Vai esat ievērojuši, cik tas ir likumsakarīgi – vecgada cerības par gaišo nākotni, piparkūku smarža un jaungada salūts, skaistas apņemšanās par jaunas dzīves sākšanu, tad dažas klusas nedēļas un – bums! – janvāris cauri, gads kaut kur auļo un pasauli pārņēmusi ierastās ikdienas 150 nokrāsas. Pesimisti jau atkal var saukt – nu es taču jūs brīdināju, bet optimisti, lai nenorautos pa mici, savus – varēja būt sliktāk – publiski paust izvairās. Nedod dievs, niknie tautieši vēl nolinčos vai tiešām apēdīs bez sāls kaut kad pusdienas pārtraukumā starp partiju skandāliem, arestiem bankās un citiem šīs dzīves labumiem.
Kaut kad pērn rudenī jau rak-stīju par dīvaino komunikāciju starp dienestiem, kuriem būtu jārūpējas, lai mēs slimotu pēc iespējas mazāk, un sabiedrību. Toreiz, ja atminaties, Latviju bija pārņēmis caurejas un vēdergraižu vilnis, sociālajos tīklos klīda baumas par dažādu «visiem gals klāt» vīrusu uzdarbošanos. Toreiz izrādījās, ka mediķi un atbildīgas amatpersonas - tā vietā, lai pateiktu - reizēm tā gadās, mazgājiet rokas un ēdiet termiski pietiekami apstrādātus produktus -, izrunājās visādi, cits cita runas apgāžot. Tas viss ar relīžu starpniecību nonāca medijos, kuri savos virsrakstos notiekošo skaisti paspilgtināja. No malas uz to skatoties, šķita, nu cik tur tā darba, sarīkot kārtīgu preses konferenci un nomierināt tautu, bet tā vietā uzdarbojās kaktu dakteri un pasaules gala prognozētāji.
Nu atkal ir līdzīgi. Slimība, par kuru pirms desmit gadiem Latvija uzzinātu kaut kad ap nākamajiem Ziemassvētkiem, biedē nāciju, jo, redziet, tālajā Ķīnā… Negribu piesaukt mirstības ciparus, kas lielajā Ķīnā ir piliens jūrā, salīdzinot ar parastās gripas upuru vai ik gadu ar vēzi un sirdsslimībām mirušo skaitu. Bet histērijas putas tiek kultas, jo šis, redziet, ir topa virsraksts, ko internetā noklikšķinās katrs. Tā vien šķiet, ka dažiem maniem kolēģiem žurnālistiem interneta izdevumos smadzeņu nav pārāk daudz, bet cinisma atliku likām. Interesanti, ka feisbukā joprojām periodiski ar lieliem panākumiem troļļo aumytest. Vietne, kuras paziņojumus tālāk izplatīt ir sliktais tonis, tomēr tie izplatās melīgu virsrakstu dēļ. Bet dažādi troļļi turpinās troļļot un sēt paniku! Jo neviena nozares autoritāte taču neko sakarīgu un cilvēkus nomierinošu izdvest nejaudā.
Tā vietā, lai sabiedrība dabūtu saprotamas atbildes, mēs tiekam biedēti ar ziņām par to, ka neviens nepārbauda, vai visi Latvijas robežu šķērsotāji nenāk no Ķīnas un nenes līdzi trīslitru burkā infekcijas perēkli. Drīzāk varbūt vajadzētu piesardzīgāk skatīties uz lielāko Ķīnas štābiņu Austrumeiropā, kas jau izvietots Baltkrievijā, valstī, ar kuru aktīvi komunicē Latvijas pierobežas iedzīvotāji. Ievazāt vīrusu valstī no turienes būtu daudz reālāk, nekā rīkot bezjēdzīgas pārbaudes Rīgas lidostā, kurā no Ķīnas tiešie reisi neienāk. Stingrākiem pārbaudes punktiem drīzāk
vajadzētu būt Helsinku lidostā un citos tālo lidojumu tranzīta centros.
Bet, kamēr mūs līdz nāvei biedē ar jauno Ķīnas vīrusu, dzīvi Latvijā neviens nav atcēlis. Valstī klīst dažādas baumas un runas par gaidāmo nodokļu reformu. Ļaunas mēles melš, ka to uzkraušot uz nabadzīgākās nācijas daļas pleciem, bet Kariņa kungs ar savu sfinksas smaidu un trimdas tautieša labajām manierēm mierina, ka tik traki nebūšot. Negribas ticēt baumām, bet pieredze rāda, ka nedrīkst ticēt arī valdībai. Jo valdības Latvijā vismaz vienā ziņā ir labākās pasaulē - tā izkopt modernās pasakas stāstīšanas žanru prot tikai mūsējie. Trūkst tikai modernā dainu tēva, kurš apkopotu visu, ko, latviešus mīlot, mūsu valdības kopš 1991. gada ir sasolījušas, bet nav izpildījušas. Plušķainas bārdas tagad modē, tās redzam teju vai katrā TV reklāmā, izvēlēties piemērotāko kandidātu nebūtu nekādu grūtību. Tikai baidos, ka neatradīsim nevienu meistaru, kas spētu uzbūvēt valdību radītajam folkloras mantojumam piemērotu dainu skapi. Visi jēdzīgie galdnieki sen breksitējuši no Latvijas. Krišjānis Barons savu Dainu skapi esot licis darināt kādam Maskavas meistaram. Šis virziens mūsdienu pasaulē būtu politiski aplams. Atliek vien sevi mierināt, ka to noteikti varētu uzražot Ķīnā, jo reiz pienāks pavasaris, vīruss beigsies. Un cik skaisti būtu Gaismas pils stiklotajā vitrīnā - pa kreisi mazs Dainu skapītis - pa labi milzīgs valdības tukšo solījumu skapis, kuriem pieauguši cilvēki joprojām tic kā muļķa meiča no pasakas, kura bučo krupi cerībā, ka tas pārvērtīsies par daiļo princi.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2020/01/31/krupis-no-pasakas
