Par spīti slātaviešu konservatīvismam

 
©F64

Vēl dažas dienas, un četru skaitļu virtene, pēc kuras kristieši orientējas bezgalīgajā laika plūdumā, bezkaislīgi sasniegs jaunu robežu. Numerologi, par to varam nešaubīties, arī šoreiz gadskaitļu maiņā saskatīs īpašu nozīmi. Tomēr divnieku un nuļļu kombinācijai, visticamāk, jel kāda maģiska nozīme būs tikai mūsu prātos. Ierasti ausīs rīts, tas nesīs jaunu dienu.

Tādu pašu kā iepriekšējo. Neiedziļinoties bezgalīgajā strīdā par to, kad tad īsti sākas jauns gadu desmits - «apaļā gada» pirmajā vai pēdējā datumā, 1. janvāris pieliks treknu punktu 21. gadsimta otrajam gadu desmitam. Tajā esam piedzīvojuši tik daudz! Dažus ar kultūru saistītus notikumus vērts atcerēties.

Viens no būtiskiem pagriezieniem desmitgades sākumā bija digitālā televizoru revolūcija. 2010. gada 1. jūnijā Latvijā tika pārtraukta analogā televīzijas apraide. Metru antenas un televizori, kas spēja to signālu nolasīt, devās mēslainē, piekāpjoties digitālo tehnoloģiju priekšā. Skaisti runājot par jaunajām attēla kvalitātes iespējām, Latvija kļuva par tās globālās pasaules neatņemamu daļu, kuras pilsoņi labprātīgi atvadījās no bezmaksas televīzijas apraides pakalpojumiem. Lieliskā digitālā pasaule aizslaucīja veco bezmaksas Hameleona rotaļu televīziju. Tā aizmēza mēslainē arī kabeļtelevīzijas, kādas savulaik netrūka katrā sevi cienošā pilsētā un ciematā. Ko jaunā ērā mums deva? No vienas puses, neierobežotas iespējas skatīties simtiem kanālu, kas nāca komplektā ar jaunu un lētu televīzijas kanālu uzplaukumu. Tomēr, no otras puses, kuram šis vienveidīgais lērums vajadzīgs? Visticamāk, ka, sagaidot 2030. gadu, televīziju jomā notiks vēl kāds, iespējams, saturisks, apvērsums un tas, ko mēs skatāmies tagad, būs vēsture.

Tāpat kā digitālā televīzija sasita lupatās klasisko kabeļtelevīziju, 21. gadsimta otrais gadu desmits pieteica sevi ar ciešu apņēmību iznīcināt drukātās grāmatas. Kopš Gūtenberga izgudrotās drukas mašīnas grāmatas vadošo pozīciju sabiedrībā neviens tā īsti nekad nebija mēģinājis apšaubīt. Beidzot mēs to piedzīvojām! Drukātā grāmata ir mirusi - skaļi un ar milzu ambīcijām paziņoja moderno tehnoloģiju cienītāji. Nākotne piederēs e-grāmatām! Jaunā supertehnoloģija pirmsākumos spēja novest histērijā ne vienu vien klasisko izdevēju. Tomēr, laikam ritot, revolucionārā masu produkta rožainā nākotne sāka izskatīties ne tik pašsaprotama. Laiks visu nolika vietā. Desmitgades otrajā pusē grāmatniecībai veltītie izdevumi jau braši ziņoja: e-grāmata ir mirusi. Smalkie gadžeti pamazām pazuda no lielo grāmatu tirgu stendiem. Tā teikt - papīrs pacieš visu. E-grāmatas tomēr nenomira. Tās globālā līmenī kļuva par nopietnu nišas produktu, kas papildina tradicionālo grāmatu klāstu.

Ja e-grāmatas neizčākstēja, tad pilnīgās auzās iebrauca cits 21. gadsimta otrā gadu desmita brīnumbērns, kuram tehnoloģiju guru pareģoja sensacionālus panākumus, kas uz visiem laikiem mainīšot cilvēces vēsturi. Papriecājusies par skārienjūtīgo ekrānu iespējām un draņķīgām datorspēlītēm, kuras patiesībā bija pat vēl štruntīgākas par 20. gadsimta datorspēlītēm, ļaudis viņa augstību planšetdatoru iebāza pažobelē starp aizvēsturiskiem stereoskopiem un tetris spēļu konsolēm. Varam vien minēt, kādas šausmas tagad valdītu Latvijas izglītības jomā, ja tajā tiktu konsekventi īstenota kādas šodien sen izputējušas partijas un tās izglītības ministra Roberta Ķīļa sludinātā skolu pilnīgā pāreja uz planšetēm, atsakoties no grāmatām un burtnīcām. Te nu ne viens vien lasītājs var atviegloti nopūsties - labi būt konservatīvam un neskriet pakaļ katram jaunumam.

Kā nu kuru reizi, dāmas un kungi!

Konservatīvisms slātaviešu gaumē nāciju neizdaiļo. To pieredzējām arī šogad. Par 2019. gada brīnumsensāciju kļuva filma Dvēseļu putenis, kas īsā brīdī gāza visus iespējamos apmeklētības rekordus. Sajūsma par šo kinodarbu sociālos tīklos ir tik liela! Visvairāk priecēja tie, kuri dziedāja par filmu slavas dziesmas, kaut pirms gadiem četriem sašutumā kliedza, pieprasot filmēšanas pārtraukšanu. Kādas gan toreiz asprātības tika bārstītas! No «dvēseļu kulteņa» līdz «dvēseļu pļūtenim». Bija laiks, un tā nebūt nav sena pagātne, kad pat Valsts kontrole iebilda pret Dvēseļu puteni. Tomēr filma tapa. Par spīti slātaviešu konservatīvismam. Reizēm tomēr ir svarīgi prast nostāties pret straumi un autoritātēm, lai izdarītu to, kas nepieciešams. Laimīgu jums Jauno gadu!



 

Abonē