Teātris pirms cirka

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Tāda paklusa nedēļa gadījusies. Neviens nav ar lielu blīkšķi aizturēts, nevienā kārotā amatu ligzdiņā neviena politiskā dzeguze nav iedējusi savu olu. Pat ģeniālais sabiedriskā gurduma izgaiņātājs Andris Kivičs neko nav savārījis. Atliek vien vaicāt astrologiem, kas zvaigznēs atgadījies tāds, ka nenotiek nekas, un mierināt sevi ar domu, ka vismaz ir atklāts Midltones slaiduma noslēpums. Tikai neuzdodiet muļķīgus jautājumus, kas, pie velna, ir Midltone un kāda mums Latvijā gar viņu daļa.

Pēdējo mēnešu komentāros esmu diezgan daudz rakstījis par Latvijas mediju bēdīgajām izredzēm sagaidīt 2019. gada Ziemassvētkus kaut cik optimistiskā noskaņojumā. Jāteic pat šajā sāpju un asaru dūksnājā šonedēļ valda, nedaudz pārfrāzējot klasisku latviešu filmas citātu, «pilnīgs bankrots». Kamēr politiķi uzkrāj spēkus, vitamīnus un taukus nākamajam darba cēlienam, iestājusies absolūta klusā šmuce visās mediju frontēs.

Ar maigu pūkšķi ir iedzītas pēdējās naglas allaž savādā veidojuma - elektronisko mediju gana - NEPLP zārkā. Ja atminaties, vispirms dienasgaismā tika izvilkta kāda krimināllieta, kas pierādījumu trūkuma dēļ tikusi beigta dažus gadus pēc Kristus dzimšanas un par kuras izcelšanu dienasgaismā visiem latvju tautas godīgajiem juristiem tagad skaļā korī vajadzēja saukt - šeit tiek smagi pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips. Neviens, protams, ne ķērca, ne pīkstēja. Netīrais PR gājiens nostrādāja nevainojami. Dace Ķezbere paziņoja, ka atkāpšoties no NEPLP priekšsēdētājas amata. Tas nozīmē, ka līdzšinējā uzrauga darbība ir sekmīgi paralizēta. Te nu vienkārši jāgaida, kurus āžus par dārzniekiem liks tagad. Zinot, kas kūrē medijus Saeimā, domāju, ka tie būs īpaši smalkas šķirnes ragaiņi pat uz visa jau pieredzētā mediju zoodārza fona.

Protams, ka sabiedriskās raidorganizācijas ar savām problēmām tagad var stāvēt pie ratiem. Radio bosi drīkst taisīt scēnas par to, lai saņemtu 100 000 no ārkārtas gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem, bet LTV apsaimniekotāji - rādīt pusgadsimtu vecas filmas prime time laikā, kas droši vien garantēs milzu reklāmas ienākumus. Protams, ka nekas no tā, ko jau gadiem vajadzētu risināt, risināts netiks. Ko visticamāk arī vajadzēja panākt. Jo nedod dievs, ja šajā valstī kāds tiešām izveidotu stipru un neatkarīgu sabiedrisko mediju, kas nevis tiražētu veikli seklus kompromatus, bet gan analizētu situāciju. Labāk tālāk no grēka!

Neko daudz par nākotnes izredzēm nezina drukātie mediji, kuri, par spīti traģiskajām prognozēm, izdzīvos arī tad, ja Latvijas pasts nesaņems kāroto dotāciju avīžu un žurnālu izplatībai lauku rajonos. Drīzāk tas ir necieņas pilns spļāviens sejā novadu vēlētājiem, kurus Rīgā nonākušie kundziņi visai ātri pamanās aizmirst un par cilvēkiem uzskatīt, jo viņi 21. gadsimtā paliks bez žurnāliem. Tas, kas vērojams provincē, nereti tiešām šķiet tāda kā apzināta Latvijas mirdināšana. Vai mēs šādi gatavojam ekoloģiski tīrus un cilvēku neskartus apgabalus, kuros izmitināt daudzcietušos karu bēgļus no planētas karstajiem kontinentiem un reģioniem?

Protams, es dramatizēju situāciju. Mūsu varenie Lāčplēši pēc vasaras atvaļinājumiem augšāmcelsies un noliks valsti uz īstajām sliedēm. Cerams vien, ka tās nebūs iegādātas iepirkumu konkursā kā lētākais piedāvājums un nebūs gatavotas no parafīna. Patiesībā vienīgais, uz ko tiešām tagad būtu vērts cerēt, lai mūsu gaišākie prāti, darba ierindā atgriezušies, nesaķēzītos tik šausmīgi, ka to vairs nespētu izsmelt neviens.

Bet ko nu te par Lāčplēšiem. Rudens nāk! Kamēr cirks nav sācies, ejiet baudīt teātra mākslas. No vasaras brīvdienām atgriezušies Latvijas lielie teātri. Pirmās kopā nākšanas bildes jau tapušas un izplatītas vispārējai apskatei, izsludināti ikgadējie repertuāra jaunumi, Latvijas Nacionālā opera un balets, piemēram, vēl pirms sezonas oficiālā sākuma rīkos vasaras izrādes. Tās, starp citu, sāksies jaunnedēļ, 15. augustā, un biļetes, cerams, vēl ir nopērkamas. Nacionālais teātris paziņojis, ka durvis skatītājiem vērs augusta beigās. Valmieras teātra viesizrādes Rīgā sāksies jaunnedēļ. Tās pamatā uzņems Jaunais Rīgas teātris. Lielās intereses dēļ izsludinātas papildizrādes, ja gribat redzēt, ķeriet biļetes, kamēr vēl ir. Savukārt Dailes teātrī jau šīs nedēļas nogalē notiek Liepājas teātra viesizrādes. Te nu ar biļetēm trūcīgi - uz dažām kaut kas vēl esot palicis. Jautājums vien, ja būvnieki tagad ķersies arī pie Dailes teātra, vai uz to rudenī nebūs jādodas ar džipu un gumijas zābakos.

Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais