Zirnekļi nāk! Jau aizgāja

© F64

To, ka Latvijā ir ļoti karsti un vasaras laikā cilvēkiem īsti nav ko darīt, apstiprina mediju cepšanās par sensacionālo indīgo zirnekļu uzbrukumu. Protams, ka beigās izrādījās – zirnekļi nemaz nav indīgi un patiesībā to nav vispār. Tas viss ir mākslas akcija, ko rīko noslēpumainais mākslinieks, kurš sevi dēvē par SOME1. Tas, vai izbīlim sekos arī māksla, protams, vēl ir jāpagaida, jo, lai piedod nelaiķis Klāvs Elsbergs par pajēlo kalambūru, – arī šajā gadījumā īstenā deja rudenī būs.

Kāds tagad spriež, redz, kāda latviešu sabiedrība ir lauķi, neko nejēdz no mākslas provokācijām. Tomēr, visticamāk, lielākā daļa sabiedrības tādu provokāciju vispār nemaz nepamanīja un pievērsa uzmanību vien tad, kad par to sāka ziņot mediji - gan dažādie pīlīšu pūtēji, gan gluži respektabli plašsaziņas līdzekļi. Padomāsim loģiski, kurš gan vēl mūsdienās skatās uz plakātiem pilsētu ielās un parkos? Tā taču ir viena vienīga reklāma un mārketings, kas blinkšķ mums gar acīm gan televīzijā un sabiedriskajā transportā, gan internetā un apkārtējā pilsētvidē. Kurš uz to vispār skatās? To pacietīgi pacieš. No tāda viedokļa SOME1 vienīgā cerība bija masu mediji. Tie pavilkās, un tagad mazie skribentiņi varēs vēl ilgi rakstīt ziņas par šo tēmu. Varu piedāvāt viņiem dažus perspektīvus virsrakstus iedvesmai: «Noslēpumainā mākslinieka sensacionālais iznāciens» vai «Izcilais mākslinieks atkal šokē», vai «Jaunais ģēnijs nebeidz pārsteigt». Tas jau nekas, ja 99,9% lasītāju izbrīnā mirkšķina acis un prasa kā reiz populārā vienas dziesmas parupjā kaverversijā - who is f***ing Alice?

Jauno mākslinieku mēģinājumi šokēt pasauli ir seni kā pati pasaule. Žēl, ka mums skolu programmā tas nekad nav mācīts vairāk par burkānu Majakovska žaketes kabatā, un arī tad tas bija tik sen, ka šodien diezin vai kāds zina, kas ir Majakovskis. Ir taču visi šie ģeniālie izgājieni, ko tagad piemin kā klasiku - nu kaut vai pasaulslavenie mediju vēsturē iegājušie The War of the Worlds radiolasījumi, pēc kuriem ASV sākās mērena histērija - vai tiešām marsieši uzbrūk? Latvijas mērogā skaļākais gadījums, manuprāt, bija reklāmas kampaņa par Mazsalacas meteorītu, kas arī radīja pamatīgu kņadu. Vai mākslinieks Artūrs Bērziņš, kurš jau kādu laiku no šoka karaļa troņa gāzis Kristianu Brekti.

Tas, ko parasti noklusē šādu stāstu cienītāji, ir fakts, ka skandāli diezgan bieži negatīvi atsaucas uz mākslinieku reputāciju, ja vien attiecīgā persona savas dzīves laikā nav bijusi pietiekami jukusi, lai sevis savārīto putru godam pārdzīvotu. Klasisks piemērs šajā ziņā ir kulta rakstnieks Hanters S. Tomsons. Pusķertais Ruma dienasgrāmatu autors izcēlās ar to, ka ierosināja prezidenta Niksona līķi noslīcināt kanalizācijā, atšaudījās no reportieriem un piesprieda nāvessodu savam auto, bet galu galā beidza dzīvi pašnāvībā, jo viņam acīm redzami pietrūka latviešu dzejnieka Ņurbuļa filozofiskā miera un rimtās pieejas sava tēla veidošanā. Problēma parasti iestājas brīdī, kad dumpinieki mēģina socializēties vai arī vīriešu kārtas īpatņus vairs nemīl jaunas meitenes. Tad nu ir diezgan labi redzams, ka vienai daļai revolucionārās izdarības bijušas tikai poza. Šie pēc tam labprāt pārtop klasiskos buržuā. Citiem, kas skandālu būšanu uztvēruši nopietni, fināls pienāk kā Sidam Višesam no Sex pistols.

Latvijā, manuprāt, sava publiskā tēla veidošanā izmantojot skandāla elementus, ir ļoti jādomā, vai tas atmaksāsies, vai blaknes nebūs lielākas par gaidīto efektu. Kā mēs to esam pieredzējuši, šī nav sabiedrība, kur naivas meitenes vispirms var apmeklēt pornofilmu režisoru rīkotos kastingus, lai nopelnītu dažus tugrikus, bet pēc tam, gadiem ritot, kļūt par dzelžainām ierēdniecības lēdijām. Pārāk jau nu maza ir šī vieta. Cits par citu zina visu - ej nu izzīlē, kā viena vai otra jaunības dienu provokācija var atmaksāties vai neatmaksāties pēc gadiem divdesmit un visnegaidītākajā brīdī. Vienīgais, ko te var sasniegt gan mākslā, gan droši vien arī citās sfērās, ir rukāt ar melnu muti, kaut viens pats darbs vēl neko negarantē. Tomēr ja izdodas sagaidīt, ka paveiktais sāk runāt pats par sevi, tad tā ir iespēja gūt arī kāroto gandarījumu.

Kopumā mēs tomēr dzīvojam sabiedrībā, kura nepazīst savas mediju zvaigznītes, tāpēc fakts, ka par tevi raksta Kas Jauns, negarantē ne papildu ienākumus, ne bonusus, piesakoties uz ātro kredītu, kad kārtējo reizi līdz nākamajai algai pietrūkst dažu simtu eiro.



Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais