Eglītes un lielgabali
Romas iedzīvotāji pirmsziemassvētku nedēļā aizgūtnēm ņemas zoboties par krietni nobirušo pilsētas galveno egli, kas uzstādīta Piazza Venecia. Kāds to dēvē par plikpaurainu poda birsti, cits rausta plecus, bet Romas vadībai nākas taisnoties, kāpēc kokam, par kura atvešanu uz pilsētu esot iztērēti piecdesmit tūkstoši eiro, nobirušas gandrīz visas skujas. Varētu jau teikt – lai nu romiešiem tiek romiešu problēmas, vai mums savu trūkst. Tomēr, pirms pāris nedēļām Romā esot, skatoties gan uz Vatikāna egli, kas, teiksim atklāti, arī nekāda īpašā nebija, gan Spāņu laukuma mākslīgo zelta egli (Venēcijas laukuma centrā tobrīd nekas vēl nebija uzstādīts), vairākkārt iedomājos par kādu Aināra Šlesera ideju, kuru viņa tautieši toreiz norēja kā tāds aptracis ciema kvekšķu bars. Protams, ka runa ir par Latviju kā Ziemassvētku eglītes dzimteni.
Stāvēju, skatījos gan pie Vatikāna, gan kalnā, uzkāpis augšup pa spāņu kāpnēm, uz Romas tobrīd divām lielākajām Ziemassvētku eglēm un domāju, kas gan tas ir par spēku, kurš mūsdienu Itālijai un Vatikānam licis paklanīties un pieņemt no Livonijas viduslaikos nākušo tradīciju - rotāt eglīti tādos platuma grādos, kur, pirmkārt, normālas egles neaug vispār (Venēcijas laukuma egle esot atgādāta no Austrijas), bet, otrkārt, pašai katoļu baznīcas Ziemassvētku tradīcijai pēc būtības nav nekāda sakara ar eglēm.
Un kālab gan mani tautieši bija tik nenovīdīgi, ka noraka šo labo reklāmideju, kā popularizēt Latviju un ķert iespējami vairāk tūristu, lai uz viņiem pelnītu. Itāļi saprot - tūristiem eglīti gribas, tas ir izdevīgi, tātad vajag. Savukārt mums allaž uzrodas eksperti ar tik skābiem ģīmjiem, it kā tos māktu mūžīgi aizcietējumi, un norok labu ideju tā, ka noskan vien, jo, lūk, Šlesers viņiem riebjas un vispār ej nu sazini, kā tur tai Livonijā, kur valdīja maitas vācieši, īsti viss bija.
Tā, it kā, piemēram, pasaulē nebūtu astronomu, kas jau pirms gadu desmitiem, balstoties uz spožās zvaigznes parādīšanos, izskaitļojuši, ka Jēzus patiesībā esot dzimis krietni agrāk nekā pirms 2018 gadiem un patiesībā tas nemaz neesot noticis Ziemassvētkos. Jo, lūk, elementāri matemātiski aprēķini neapgāžami pierādot - spožā zvaigzne, uz ko atsaucas Bībeles hronisti, bijusi redzama krietni citā laikā. Kuru gan interesē šie fakti, skaitļi un vēsturiskā patiesība? Tiešām žēl, ka mēs nevaram un neprotam pelnīt pat ar to, ar ko mēs varētu paņemt labu naudiņu, kas guļ turīgu ārzemju tūristu kabatās.
Lai nu paliek! Ziemassvētki tuvojas, šajā laikā dvēselē būtu jāmājo mieram, bet mūsu interneta portāli - blaukš! - vakar kā ar cirvi pa galvu. Krievija militāro mācību laikā trenējusies sagrābt Baltijas valstis un Baltkrieviju! Citēju: «Mācībās izmēģināta Baltijas valstu un Baltkrievijas sagrābšana.» Var jau būt, ka tā bija, ej nu zini, turklāt, šķiet, arī ziņas autori nebija appīpējušies vai to no pirksta izzīduši, jo pat atsauci uz vācu Bild ielikuši. Tikai kur te loģika - apgalvot, ka Krievija mācībās Zapad, kas norisinās Baltkrievijā, izmēģinājusi, kā rīkoties, lai sagrābtu Baltkrieviju? Par šo ceturtdienas vakarpusē ķiķināja ne tikai Kremļa troļļi. Nē, var saprast interneta portālus, virsrakstu viņi sekmīgi pārdeva, bet kas tālāk?
Tālāk ir ziņa - mierinājums. Munīciju Latvijas bruņutransportieriem ražošot tepat Latvijā. Vārdu sakot, guliet droši, bruņotie spēki mūs sargās ar jaunajiem Combat Vehicle Reconnaissance Tracked bruņuverķiem, kuriem, te atkal pacitēšu: «Latvijā munīciju šī tipa bruņumašīnām ražos tāpēc, ka nekur citur pasaulē to vairs neražo.» Atceros, pie tagadējā Okupācijas muzeja padomju laikos stāvēja divi lielgabali, tur ekspozīcijā laikam bija arī Maxim ložmetēji, kuru stobrus, šķiet, dzesēja ar ūdeni… bet labāk mainām tēmu, jo par šādiem rakstiem apsūdzēs vēl mani nepatriotismā un iesauks karadienestā.
Neatkarīgi no mūsu intelekta koeficienta, reliģiskās pārliecības un ticības Ziemassvētku eglītei svētki tomēr pienāks pat tad, ja tos nesvinēsim vispār. Bet kālab nesvinēt? Kālab drebēt internetā un šajā tumšajā laikā neizdarīt ko tādu, lai pasaulē kaut nedaudz vairotos labestība un cilvēkiem būtu labs prāts? Izmantosim iespēju, paveiksim kaut ko skaistu - tāpat vien! Nevajag vairot šo stulbumu un tumsonību valstī, kur lielākajai daļai iedzīvotāju ir itin laba izglītība - ne zemāka par vidējo. Mēs noteikti varam!