Uzkrājumi jāveido bez naudas

Naudas uzkrājumu īpašniekiem jāizvēlas starp paredzamiem zaudējumiem bankās un neparedzamiem zaudējumiem vai tomēr ieguvumiem visdīvainākajās vietās un veidos, par kuriem nevienam nedrīkst teikt.

Ir pasaulē vietas, kur tiek piepildīta cilvēces arhetipu krātuvē atrodamā vēlēšanās radīt zeltu no jebkā, ja tam pieskaras. Pirms vairākiem gadsimtiem tika apgūta papīra pārvēršana zeltā, ja papīram visai komplicētā veidā pieskārušās apdrukāšanas iekārtas. Citiem vārdiem sakot, tika izdotas karaļu pavēles pavalstniekiem pieņemt papīra banknotes tieši tāpat, it kā tās būtu zelta monētas. Tālākais progress izrādījās maksimāla tuvināšanās senās dziņas piepildījumam. Nauda tagad tiešām tiek radīta ar viena pirksta pieskārienu datora taustiņam. Protams, ne kura katra datora, bet tikai tās vai citas centrālās bankas datora taustiņam: trīs pieskārieni taustiņam 0 padara, sacīsim, vienu eiro par 1000 eiro, tālāk 1000 eiro par 1 000 000 (par miljonu) eiro utt. līdz datora programmā apstrādājamo zīmju skaita beigām.

Uzticība centrālajām bankām balstījās ne tikai uz pārliecību par to, ka tur strādā gudri un pārbaudīti cilvēki, kas nesajuks prātā no tiesībām radīt naudu ar savu pirkstu pieskārieniem. Naudas radīšanu ierobežoja pie centrālo banku durvīm sastājušās komercbankas, kam centrālā banka aizdeva no nekā radīto naudu ar iespējami augstiem procentiem. Tad komercbankas bija spiestas aizņemties tādā apjomā, kādu cerēja aizdot tālāk ar vēl augstākiem un turklāt reāli iegūstamiem, nevis tikai apsolītiem procentiem. Tomēr 2008. gadā atklājās, ka finansēšanas sistēma nezin kurā brīdī un vietā, bet galu galā pasaules mērogā bija izgājusi no kontroles. Savus procentiņus no izsniegtās naudas daudzuma saņemošie banku klerki bija sākuši dalīt naudu pirmajiem pretimnācējiem, un līdzīgu procentiņu dēļ komercbanku uzraugi bija izlikušies nemanām, ka komercbanku aizdevumu segums ar šādu pretimnācēju goda vārdu nav segums. No vienas puses, nebija noticis nekas principiāli atšķirīgs no tā, ko Latvijas tauta bija piedzīvojusi ar Banku «Baltija». No otras puses, tas tomēr bija kaut kas cits. «Baltija» bija apšmaukusi tikai Latvijas Banku (LB) un savus klientus, apsolot ieguldītājiem procentus un ļaujot šos procentus ieguldīt uz nākamajiem procentiem utt. – faktiski apgājusi LB naudas drukāšanas monopolu un radījusi ne ar ko nesegtu latu ekvivalentu. Pasaulē vadošo finanšu iestāžu izdarību dēļ nesegti izrādījās ASV dolāri un eiro, ko Latvijā un daudzviet izmantoja par vietējo valūtu segumu. Ko tad nu, kad pat segums izrādījās nesegts? Tad tas ir jānosedz – tieši tad vispirms ASV Federālo rezervju bankā un tagad arī ECB tika ieviests katrā savs brīnumdators ar jau aprakstīto naudas radīšanas jaudu. Komercbankas aizņēmās šādi radīto naudu, lai nokārtotu savas saistības pret noguldītājiem u.c. prasītājiem, tajā skaitā centrālajām bankām. Nejauši un necerēti tika atklāts naudas mūžīgais dzinējs, kas atbrīvo bankas no nepieciešamības pelnīt ar kreditēšanu tieši tāpat, kā iepriekš bagāto valstu ekonomikas tika atbrīvotas no nepieciešamības pelnīt ar ražošanu. Priekš kam ražot, ja visa tāpat pietiek? Priekš kam kreditēt, ja naudas tāpat gana? Bankas pārtop no vietām, uz kurieni gāja pēc naudas, t.i., pēc aizdevumiem, par vietām, uz kurieni aiznes naudu glabāšanai, jo nemaz nav iespējams glabāt bezskaidro naudu kaut kur citur. Protams, tā nav arī ne jānes, ne jāved uz banku, bet tikai jāieraksta bankas uzturētā kontā, par kura uzturēšanu bankas ņem mazu, bet taisnīgu atlīdzību. Latviešu valodā pirmais pamanītais ir Rietumu bankas 2015. gada 27. marta paziņojums par negatīvu gada procentu likmi 1,5% apmērā par naudas līdzekļu atlikumiem virs 100 000 Šveices frankiem. Pavisam nesen, 5. februārī, likmi mīnus 1,5% klientu kontu atlikumiem virs 50 000 Šveices franku ieviesa Meridian Trade Bank. Tas viss izdarīts ar atsauci uz Šveices Centrālās bankas prasīto negatīvo likmi no komercbankām, t.i., naudu nevis par aizņemšanos, bet par naudas pārpalikumu turēšanu absolūti drošajā centrālajā bankā. Šie notikumi vēlreiz apstiprina uzskatus par Šveici kā finanšu pasaules centru, jo Eiropas Centrālā banka taču seko Šveices piemēram un šobrīd tikusi līdz negatīvajai depozītlikmei kaut tikai 0,3% apmērā. Nav redzami nekādi atbalsta punkti, aiz kuriem varētu aizķerties un apstāties eiro pavairošana un depozītprocentu pazemināšana, kad tā nu beidzot tikusi pāri vēl nesen par nepārkāpjamu robežu uzskatītajai nulles likmei. Latvijas komercbankās atvērto eiro kontu īpašniekiem atliek tikai laiku pa laikam uzzināt, cik tuvu arī viņu kontiem jau ir nonākusi negatīvā likme, kas tiks ieviesta pakāpeniski un ar atrunām, ka tā attiekšoties tikai uz lielajiem noguldījumiem, tikai uz noteikta laika noguldījumiem, un citām atrunām, kas galu galā neglābs no negatīvajām likmēm nevienu noguldījumu.