Cinisks eksperiments ar 12. klases beidzējiem

© F64

Kam ir izdevīgi slikti centralizētā eksāmena matemātikā 12. klasei rezultāti Latvijā? Šāds jautājums uzdots neskaitāmas reizes pie mana ieraksta sociālajā tīklā Facebook par to, ka eksāmena sastādītājiem, nevis skolēniem un skolotājiem šogad jāuzņemas atbildība par to, ka matemātikas eksāmena rezultāti būs, iespējams, vēl sliktāki nekā bija pērn un iepriekšējos gadus.

Ar FB ierakstu dalījušies tūkstošiem cilvēku sociālajā tīklā, un ne tikai skolēni. Arī eksāmena novērotāji apliecinājuši, ka ļoti daudzi skolēni, nemaz nemēģinot izmantot eksāmenam atvēlētās četras (!) stundas, devušies prom, noliekot eksāmenu lapas. Citur meitenes - teicamnieces - histēriski raudājušas eksāmena laikā, saprotot, ka eksāmena saturs ir nevis vienkārši sarežģīts, bet atbilstošs apgūtajai vielai, bet gan - tā otrajā un trešajā daļā nelīdzinās tam, par ko tika runāts un mācīts matemātikas stundās. Ar 12. klases beidzējiem šogad izspēlēts cinisks eksperiments. Jautājums ir, vai tas ir darīts augstprātīgas muļķības dēļ vai arī apzināti, konkrētu mērķu labad, lai ietekmētu ne tikai šī gada beidzēju pašvērtējumu un iespējas tikt budžeta vietās augstskolās, vai arī tāpēc, lai panāktu «vajadzīgos secinājumus» par Latvijas izglītības sistēmu kopumā.

Zinot, cik nopietni Valsts izglītības satura centrs izturas pret eksāmenu satura nodrošināšanu pret «noplūdēm», jādomā, ka ar tādu pašu rūpību tiek domāts par eksāmenu saturu. Tas tāpēc izslēdz iespēju, ka šāds eksāmena saturs, izvēloties formātu, kam nebija gatavi liela daļa abiturientu, būtu nejaušība. Acīmredzot tā bijusi apzināti vadīta griba, piemēram, uzticēt eksāmena satura sastādīšanu nevis pieredzes bagātam matemātikas skolotājam, bet gan, piemēram, kādam matemātikas teorētiķim bez reālas saskares un izpratnes par vidusskolas un ģimnāzijas beidzēju zināšanu «griestiem». Eksāmena sastādītāju vārdi gan tiek turēti noslēpumā, bet nebūtu slikti tos uzzināt. Jājautā arī, vai vismaz matemātikas skolotāji tika brīdināti, ka daudziem eksāmena uzdevumiem būs jauns formāts? Ja nē, un nav nekas dzirdēts par to, ka būtu, tādā gadījumā tā ir diversija arī pret skolotājiem, kuri tagad tiks izlikti publiski par tādiem, kas «neprot mācīt»!

Taču dažos sociālo tīklu komentāros pavīd arī cita versija: šāds eksāmena saturs, kas rada problēmas lielai daļai skolu beidzēju, izvēlēts apzināti, lai gatavotu «morālu pamatu» jaunajam, «kompetencēs balstītajam izglītības saturam», kura jēgu un būtību pagaidām nesaprot neviens, izņemot varbūt tos VISC un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus, gar kuru gara acīm virpuļo Eiropas eiro miljoni, kurus varēs apgūt šī «satura» radīšanai un iedzīvināšanai. Tad būs tik jāsaņem piemaksu piemaksas un jāstrādā «augsti kvalificētās» darba grupās, lai radītu jauno izglītības saturu, jo šitais, vecais, taču nekam neder, jo, mācoties pēc šī «nekompetentā satura», lūk, skolēni ir «pēdējie stulbeņi», kas nejēdz domāt un nokārtot matemātikas eksāmenu.

Ir sen zināma vecā skolotāju un pasniedzēju patiesība, ka pasniedzējs varēs iegāzt eksāmenā pat visgudrāko skolēnu - jo pasniedzējs vienmēr zinās atbildi uz tādu jautājumu, uz kuru skolēns nezinās. Tas ir tikai pedagogu ētikas jautājums - uzdot tādus jautājumus, uz kuriem gudri skolēni atbildi ja ne nu zinās, tad vismaz varēs izdomāt. Jo formula ir vienkārša - labam pedagogam nav sliktu audzēkņu. Ja audzēkņi ir slikti, tātad pedagogs ir slikts. Būtu savādi, ja Matemātikas skolotāju apvienība neiesniegtu protestu par šī gada centralizētā matemātikas eksāmena 12. klasei saturu. Ja skolotāji izvēlēsies klusēt, pat nekomentējot eksāmena satura atbilstību, baidoties no IZM dusmām, tad tas būs spļāviens virsū pašu darbam - ne tikai līdzšinējam, bet arī nākotnes darbam. Vai tiešām matemātikas skolotāji samierināsies ar to, ka viņu vērtējums skolēnam gadā būtiski atšķirsies no CE rezultāta?

Nepārliecināts, savās zināšanās un pūliņos vīlies absolvents nedrīkst būt Latvijas izglītības sistēmas vainagojums. Jo šie absolventi potenciāli nonāk to aizbraucēju lokā, kas bez mazākās nožēlas pamet valsti, kuras izglītības sistēma ar viņiem ciniski eksperimentē.

VISC ir šogad sagādājis potenciālu pazemojumu visai izglītības sistēmai un dzīvo pārliecībā, ka tas neliks pārdomāt pašu kompetenci un atbilstību ieņemamajiem amatiem. Jācer, ka VISC arī apsver, kā savu kļūdu labot. Protams, ja vien veidot šādus pazemojošus pārbaudījumus viņiem neliek kāda politiskā griba un pašu īstermiņa pašsaglabāšanās instinkti.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais