Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

© Andris Deniņš

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.

Viedokli paužam dažādi - varam doties ar plakātiem izkliegt savu sāpi pie Saeimas, varam virzīt savas idejas parakstu vākšanas platformā manabalss.lv, varam piedalīties aptaujās, telefonbalsojumos u.c. Paust un apkopot tautas viedokli esam iemācījušies, bet, vai tas ko līdz?

Viens no skaļākajiem pēdējā laika piemēriem, protams, ir parakstu vākšana, lai izbeigtu dzīvnieku izmantošanu cirkā. Saeimā iesniedza vairāk nekā 26 000 cilvēku parakstus petīcijā «Par cilvēcīgu cirku», kas aicināja izbeigt dzīvnieku izmantošanu cirkā, bet komisijā šis priekšlikums tika noraidīts ar tādu sparu, ka pat zaļākais deputāts Ingmārs Līdaka nespēja to glābt. Labi vēl, ka Saeimas sēdes balsojumā to apstiprināja, taču pagaidām tas ir tikai 1. lasījums.

Tikpat naski tiek pausts viedoklis par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam - dzīvesvietai, tur savākti jau teju 20 000 parakstu, bet, vai varas gaiteņos kāds ir sācis runāt par NĪN atcelšanu?

Tas gan nav fenomens, kas vērojams tikai pie mums, arī kaimiņi - lietuvieši demokrātijas mākslu ir apguvuši, tāpēc rodas jautājums, vai viņu valstsvīriem ir dzirdīgākas ausis? Šī gada sākumā Lietuvas finanšu ministrs atbrīvoja no amata VID vadītāju Dainoru Bradauski (Dainoras Bradauskas), kurš, kā atklāja izmeklēšana, bija kavējis nodokļu krāpšanas izmeklēšanu. Pastāv iespēja, ka kaimiņu VID vadītājs piesedzis krāpšanu, kuras rezultātā Lietuvas valsts kase zaudējusi vairāk nekā 200 miljonus eiro, taču tas netraucēja viņam celt prasību, pieprasot atjaunošanu amatā. Situācija eskalējās tik tālu, ka savu viedokli nolēma paust Lietuvas tauta, tika veikta aptauja, kurā atspoguļojās, ka 53% iedzīvotāju atbalsta VID vadītāja atbrīvošanu no amata. Vairāk nekā puse iedzīvotāju ir skaidri pateikuši, ka šim cilvēkam nav jāvada viena no svarīgākajām iestādēm valstī, kādas vēl var būt diskusijas? Respondenti bija norādījuši, ka persona, kas ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli un traucējusi VID izmeklēšanām, nevar ieņemt šādu amatu, taču diemžēl jautājums ar to vēl nav izsmelts. Izmeklēšana turpināsies, un visticamāk bijušajam VID vadītājam atradīsies gana labs advokāts, tāpēc lietas iznākums ir miglā tīts, bet, kā tad paliek ar tautas viedokli?

Tas pats jautājums attiecināms arī uz Latviju, kur Saeimas komisijā “pazuda” 26 000 iedzīvotāju viedoklis par dzīvniekiem cirkā? Kur paliks 20 000 cilvēku viedoklis (iespējams pat vairāk, jo balstu vākšana turpinās) par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam? Runāt un paust viedokli mēs esam iemācījušies, bet, kad iemācīsimies panākt, lai mūsos ieklausās? Kad spēsim pateikt savu nostāju tā, lai valstsvīriem atliek vien pateikt - tauta ir runājusi, mums jāizpilda!

Kā Latvijā, tā arī Lietuvā ir augstākā vara pieder tautai - mēs ievēlam Saeimu, lietuvieši - gan parlamentu, gan prezidentu. Negribētos ticēt, ka vēlēšanas ir vienīgais veids, kā mēs, demokrātisku valstu pilsoņi, drīkstam paust savu viedokli.

Ar interesi sekošu līdzi, kā attīstīsies šie jautājumi - kā Saeima nākamajos lasījumos lems par cirka dzīvniekiem? Kā beigsies cirks ar NĪN, jo iekasēt nodokli no vienīgā īpašuma ir nekas cits kā izsmiekls. Un kā beigsies Lietuvas VID vadītāja stāsts? Vai tautas viedoklis tiks uzklausīts, un, kur būs dzirdīgākas ausis - Latvijas vai Lietuvas valdībā? Iesaku arī citiem sekot līdzi šim stāstiem, un, iespējams, mēs beidzot uzzināsim, vai kāds klausās, kad runā tauta?!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais