"Barons" tronī! Pelnīti un likumsakarīgi

"Arēna Rīga" tribīnē LBL čempionāta piektās finālspēles laikā bija liels "Barons/LMT" komandas līdzjutēju plakāts par 16 soļiem, ko komandas gājusi līdz virsotnei. Pirmais Latvijas čempiona tituls "Baronam" pirmām kārtām arī ir par šiem soļiem – par uzņēmību un pacietību šajā ceļā.

„Barona" prezidents Ivo Zonne aizvadītajā sezonā gāja „uz visu banku" un tas atmaksājās. Var runāt par to, ka šosezon nebija tik stiprs ASK (kaut gan čempionu vadība sezonas laikā to ne reizi vien noliedza!), ka dažādas neveiksmes „pārbūves procesā" vajāja BK „Ventspils" un daļa taisnības tur noteikti būs, taču pirmām kārtām kā nekad spēcīgs šosezon bija „Barons" pats un tas bija galvenais uzvaras iemesls nevis konkurenti neveiksmes.

„Baroniem" izdevās izveidot labu kolektīvu un sastāvu, kurā bija gan tie, kas spēlē klavieres, gan tie, kas šīs klavieres staipa. Turklāt atsevišķās spēlēs vai pat veselos sezonas posmos lomas šajā ziņā mainījās, taču tas nekādi neietekmēja saskaņu komanda, tās saliedētību un pašatdevi.

Tagad var tikai minēt, kā būtu bijis, ja ASK, piemēram, visu sezonu būtu aizvadījis labākajā virknējumā, taču varbūt lietderīgāk būtu aizdomāties par to, kāpēc tad ASK visu sezonu vairāk nekā jebkuru citu no „lielā trijnieka" komandām vajāja traumas? Jau dzird runājam, ka uz nākamo sezonu ASK būs krietni lielāks budžets, ka komandas nosaukumā nāks (tieši šā iemesla dēļ) PAREX vārds un ka tikšot izveidots tāds sastāvs, kuram Latvijā neviens konkurents netiks klāt. Viss var būt, bet...

No vienas puses, tas liecina, ka kluba vadība netieši atzīst pieļautās kļūdas komandas veidošanā, atzīst, ka uz čempiona lauriem uznāca neliels snaudiens un „Barona" pastiprināšanās netika pienācīgi novērtēta, no otras puses... Sportā, par laimi, naudas daudzums vien negarantē titulus, jo tos ir tik un tā jāizcīna, tos nevar nopirkt. Jā, ja manai komandai budžets uz sezonu ir 300-350 tūkstoši Ls, bet konkurentam - vismaz trīs reizes lielāks,tad vairāk nekā uz panākumu kādā atsevišķā spēlē diezin vai es varu cerēt, taču ja mums abiem budžets ir rakstāms ar septiņiem cipariem, tad tikai patiešām liela atšķirība starp pirmo no tiem var kļūt izšķiroša. Nauda laukumā nespēlē, laukumā spēlē dzīvi cilvēki, kaut gan naudas daudzums, protams, ļauj iekļaut savā komandā pēc iespējas labākus „dzīvos cilvēkus", taču - atkārtošos - naudas daudzums viens vēl neko negarantē.

Pieņemsim, ka ASK patiešām būs daudz lielāks budžets, ka tā būs sastāva ziņā vislabāk nokomplektētā Latvijas basketbola komanda un ka tai LBL patiešām neviens nestāvēs klāt. Bet tad rodas jautājums, cik pašmāju basketbolistu šādā komandā spēlēs... Negrasos atrunāt kluba saimniekus un atbalstītājus aizvērt vai pievērt makus, taču, domājot par kluba un līdz ar to visas Latvijas basketbola vārda izskanēšanu Eiropā, nedrīkst aizmirst par iespēju augt pašmāju basketbolistiem.

Labākie un talantīgākie „ izsitīsies" paši un nepazudīs? Droši vien, ka jāatrod vidusceļs, citādi pienāks diena, kad Latvijas izlases sakarā vairs nebūs, kam izskanēt... Un to lielo naudu vēl jāprot prasmīgi izmantot. „Barons" prata to izdarīt, kaut gan tas nebija aizvadītajā sezonā galvastiesu bagātāks par saviem galvenajiem konkurentiem. Šķēle, Aleksanders, Gusts, Adomaitis - šis bija „baronu" pamatkvartets, tie bija četri galvenie vaļi (kaut gan Adomaitis, piemēram, varbūt arī neizvadīja daudz vizuāli spilgtu spēļu, taču ne jau tikai tas darbs ir vērtīgs, kas uzreiz pamanāms un redzams, ir vēl darbs, kas notiek „aizkulisēs", uz rezervistu soliņa, komandas virtuvē) uz kuriem arī tika prasmīgi izveidota komanda. Pēc neveiksmēm pēdējās sezonās Ventspilī un Latvijas izlasē trenerim Kārlim Muižniekam ir izdevies krietni pacelt savu latiņu, jo šosezon „Barons/LMT" taču ieguva arī FIBA kausu.

Kā „Baronam" būs nākamā sezona, to tagad nezina neviens. Paturēt titulu būs grūtāk nekā bija to iegūt, taču latiņu zemāk nolaist nedrīkst, jo, pirmkārt, tieši „Baronam" - čempionam! - jābūt tai komandai, kas pārstāvēs Latviju ULEB kausa izcīņā, un, otrkārt, ne tikai ASK, bet arī BK „Ventspils" jau kaļ „atriebības plānu"...

[no www.delfi.lv]

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais