Nolaisties no KHL debesīm

Latvijas hokeja izlase pēc desmit gadu pārtraukuma atkals spiesta cīnīties par vietas saglabāšanu Elites divīzijā. Neesam starp favorītiem pasaules čempionātā arī tagad, taču tieši tagad šāds pavērsiens laikam ir visnepatīkamākais un pat negaidīts. Zināmā mērā – pat neloģisks. Taču, kā mēdz teikt gudrie, nevajag meklēt loģiku tur, kur tās nav...

Var vēlreiz nosaukt spēlētājus, ar kuriem sastāvā Latvijas izlase būtu spēcīgāka, taču dāņi arī var nosaukt, piemēram, savus sešus NHL klubu spēlētājus no septiņiem, kuri viņiem šajā čempionātā (vismaz tā pirmajā daļā) nevarēja palīdzēt. Vēl nevar zināt, kurai pusei zaudējumi ir lielāki un būtiskāki. Nerunāsim par tiem, kuru dažādu iemeslu nav komandās, jo tā ir tikai prātošana no sērijas "kā būtu, ja būtu."

Reālā situācija ir tāda, ka Dānija iekļuva starp 12 labākajām komandām, bet Latvija spēkosies par palikšanu Elites divīzijā. Tas, ka dāņi otrajā pasaules čempionātā pēc kārtas nenospēlēs tik pat sekmīgi (pērn viņi pirmo reizi iekļuva ceturtdaļfinālā), bija nojaušams pirms turnīra un kļuva skaidrs jau tā pirmajās spēlēs. Vai dāņi tīšām zaudēja čehiem un somiem, gatavojoties "būt vai nebūt" spēlei pret Latviju? Nē, tīšām nezaudēja, taču tiklīdz saprata, ka variantu laikam nav, tā arī vairs īpaši nesaspringa. Mēs to (nesaspringt) nevarējām atļauties, jo mums bija varianti abās spēlēs, mēs centāmies tos izmantot un pareizi darījām. Tīšām nespēlējot, komanda nav spējīga pienācīgi aizvadīt arī izšķirīgo spēli. Cita lieta, ka kopumā labās spēles ar Čehiju un Somiju mūsu hokejistu pārliecību un pārākumu "uz papīra" pārvērta par pašpārliecinātību. Visspilgtāk par to liecina pirmā trešdaļa, daļēji - arī otrā. Gan jau kaut kā uzvarēsim. Kad sapratām, ka "kaut kā" neies cauri, tad bija jau par vēlu (trešajā trešdaļā metienu starpība bija 14:5 mūsējo labā). Hokeja Dievs novērsās, bet veiksme uzvilka Dānijas izlases kreklu. Pelnīti. Nevar būt tā, ka Latvijas izlase vairs pēkšņi neprata spēlēt, bet dāņi pēkšņi sāka spēlēt līmeni augstāk. Tā nenotiek. Neveiksmes vaina kārtējo reizi meklējama galvās.

Vai KHL ir vājāka līga par, piemēram, Dānijas, Zviedrijas "Allsvenskan" (otrā pēc ranga), vācu DEL, Francijas un Austrijas hokeja līgām? Skaidrs, ka ir stiprāka, taču atšķirība līmeņu ziņā (nerunājot jau nemaz par zviedru Elitserien, somu SM-liiga un Šveices NLA labākajiem klubiem) nav kosmiska, kā tas varbūt dažam liekas. Piederība tai vai citai līgai un komandai vēl pati par sevi neko negarantē. Pērn ASV izlase ar 20 spēlētājiem no NHL klubiem spēlēja "izdzīvošanas četriniekā", bet tāpēc taču neviens neteiks, ka NHL nav spēcīgākā un labākā hokeja līga pasaulē (pat ja ASV izlasē bija tikai labi NHL vidusmēra līmeņa hokejisti - tā tomēr ir un paliek NHL). Nevienu papildus punktu par spēlēšanu NHL vai KHL pasaules čempionātā nedod, savukārt pretiniekiem tas ir papildus stimuls un izaicinājums uzvarēt - sak, redz, kā mēs tos no bagātajām līgām varam pieveikt. Turklāt Rīgas "Dinamo" ir laba vidusmēra komanda un tikai retais no pašmāju spēlētājiem patiešām ir spilgts spēlētājs visā KHL (cik mūsu hokejistu, ja nebūtu Rīgas "Dinamo", spēlētu labākajos vai kaut izslēgšanas turnīra līmeņa KHL klubos?), tā ka bez pilnīgas pašatdeves un koncentrēšanās no pirmās līdz pēdējai minūtei nav iespējams uzvarēt tās komandas, kurās ir hokejisti no objektīvi zemāka līmeņa līgām. Cita lieta, ka starpībai starp izlases līderiem un pārējiem šajā laikā vajadzēja kļūt mazākai, tā arī kļuva mazāka (piemēram, Ginta Meijas sniegums), taču arī tas neļauj spēlēt kaut nedaudz atslābinoties. Lai cik banāli tas skan, bet Elites divīzijā nav komandu, kuras varētu apspēlēt "uz vienas slidas" pat lielie grandi. Mēs dāņus "uz vienas slidas" arī necerējām apspēlēt, taču nebija arī ne tuvu tās spēles, ko rādījām pret Čehiju (it īpaši) un Somiju. Nepietiek ar to, ka esi stiprāks vispār jeb objektīvi stiprāks, stiprākam jābūt konkrētā laikā - konkrētā spēlē. Tādi nespējām būt.

Tagad ir jāspēj tādiem būt, jo ne Slovēnija, ne Austrija, par Baltkrieviju nemaz nerunājot (līdzīga situācija kā mums), nav vājākas komandas par Dāniju. Jānolaižas tuvāk zemei. Jāpārvērtē vērtības.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais