Ministrs Sprūdžs nepakļaujas Datu valsts inspekcijas likumīgajām prasībām

Esmu nosūtījis Datu valsts inspekcijai (turpmāk – Inspekcijai) iesniegumu ar lūgumu ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu par informācijas nesniegšanas Inspekcijai faktu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu.

2013. gada 24. maijā Inspekcijā ir pieņemts lēmums atzīt mani par cietušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 261. panta pirmās daļas izpratnē administratīvo pārkāpumu lietvedībā, kas uzsākta par iespējamu administratīvo pārkāpumu, Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» 2012. gada 23. oktobrī (Nr.167 (4770)) publicējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (turpmāk – ministrs) rīkojumu Nr. 343 «Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata» (turpmāk – Rīkojums Nr. 343), kurā norādīts mans personas kods.

Ministrs Sprūdžs ar visiem līdzekļiem un paņēmieniem prettiesiski pretdarbojas Inspekcijas likumīgajiem centieniem noskaidrot šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas, tādējādi cenšoties novilcināt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un objektīvās patiesības noskaidrošanu. Vairākus mēnešus ilgušā sarakstē ministrija ir informējusi Inspekciju, ka vainīgā amatpersona ir meklējama ministra Sprūdža birojā, kurā kopā ar ministru ir septiņi strādājošie, bet atklāt šīs amatpersonas vārdu atsakās. Interesanti, ka no ministra sarakstes ar izdevumu «Latvijas Vēstnesis» izriet iespējamība, ka vainīgā amatpersona šāda pārkāpuma izdarīšanā ir pats ministrs, jo gan sarakstē ar «Latvijas Vēstnesi», gan Rīkojumā Nr. 343 nav norādītas citas ministrijas amatpersonas, kas nav ministrs, kuras ir sagatavojušas minētos dokumentus, kas ir papildu motivācija slēpt informāciju.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lai nodrošinātu administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, ja ministrs Inspekcijas noteiktā termiņā neiesniedz pieprasīto informāciju, lūdzu izvērtēt iespēju piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu par informācijas nesniegšanu Inspekcijai, kā arī noskaidrot un saukt pie administratīvās atbildības informācijas nesniegšanā vainīgās amatpersonas.

Atgādinu, ka Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams 2013. gada 29. maijā pasludināja spriedumu, ar kuru nolemts «atcelt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža rīkojumu Nr.343 «Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata» no tā izdošanas brīža», tātad atzīstot to par prettiesisku.

Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā konstatēja kopumā 16 tiesību normu pārkāpumus Sprūdža darbībā, no kuriem 5 bija ļoti būtiski, t.i., tādi, ka katrs no tiem pats par sevi ir jau pietiekams pamats rīkojuma atcelšanai, un 3 cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus (nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, liegtas tiesības tikt uzklausītam, kā arī piedalīties pašvaldības darbā).

Šīs lietas kontekstā šis nav vienīgais administratīvais akts, kura izdošanas tiesiskā un labas valsts pārvaldības kvalitāte ir apšaubīta ne tikai no tiesu varas, bet arī no Latvijas Republikas tiesībsarga un Inspekcijas puses.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais