Sprūdža spiediens uz tiesu

VARAM ministrs Spūdžs ir spilgtākais t.s. tiesiskuma koalīcijas pārstāvis. Tās pašas tiesiskuma koalīcijas, kas neprot cīnīties atklātā politiskā konkurencē, jo nespēj konkurēt profesionāli, bet Latvijas likumdošanu piemēro savām politiskajām interesēm un politisko konkurentu apkarošanai.

Vai Sprūdžs ir kaut ko profesionālu paveicis tajā darbības jomā, kuras vadību viņš, būdams neizglītots un nekompetents cilvēks, uzņēmās? Visa redzamākā darbība ir saistīta tikai un vienīgi ar cīņu ar politiskajiem pretiniekiem, un spilgtākā izpausme ir 2012.gada 22.oktobra rīkojums Nr.343. Pat šādu rīkojumu Sprūdžs nespēj sagatavot nedz profesionāli, nedz atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Administratīvajai rajona tiesai, izskatot manu pieteikumu par Sprūdža prettiesiskā rīkojuma atcelšanu, konstatēts, ka rīkojuma sagatavošana nav notikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, jo profesionālie ministrijas darbinieki atteicās to darīt, bet gan tikai un vienīgi Sprūdža politiskajā birojā, tādējādi pārkāpjot Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministrs Sprūdžs nav uzskatījis par vajadzīgu arī atbildēt uz Ventspils pilsētas domes vairākkārtējām viņam adresētajām vēstulēm, tādējādi ignorējot Iesniegumu likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus. Ministram Sprūdžam nav labvēlīgs nedz Latvijas Republikas tiesībsarga 2013.gada 29.aprīļa atzinums, kurā secināts, ka Sprūdžs savā darbībā ir pārkāpis vairākus likumus un labas pārvaldības principus, nedz Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas slēdziens, kas ministra darbībā konstatē personas datu aizsardzības likuma pārkāpumus.

Sprūdžs nav mierā arī ar Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama rīcību tiesvedības procesā uz lietas apstākļiem raudzīties no likuma, ne Sprūdža politisko interešu viedokļa. Atlikusi pēdējā iespēja – kā t.s. tiesiskuma koalīcijas redzamākajam pārstāvim un augstākās izpildvaras loceklim izmantot savu amatu, dienesta stāvokli un izdarīt spiedienu gan uz tieslietu ministru Bordānu, gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju Bičkoviču un Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namu.

Latvijas valstī tiesvedības procesa ietvaros esam jau piedzīvojuši Vienotības tieslietu ministra zvanu tiesnesim naktī. Atkārtojas kaut kas līdzīgs, un augstākās izpildvaras pārstāvji atkal mēģina iejaukties tiesu varas kompetencē.

Laiki atgriežas. Izpildītāji ir citi. Tikai politiskā elite, kas sevi dēvē par tiesiskuma koalīciju, ir tā pati vecā.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais