Žurnālists Ansis Pūpols TV3 26.maija raidījumā „Nekā personīga” ļoti pārliecināti, vicinot dažas papīra lapas, lai radītu augstāku ticamību viņa teiktajam, apgalvoja, ka viņa rīcībā esot nonācis rūpīgi slēpts papildu pielikums manai kārtējai valsts amatpersonas deklarācijai, kurā es esot atzinis savu saistību ar ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem.
Lai arī sevi par visobjektīvāko dēvējošais raidījums „Nekā personīga” vienmēr ir izcēlies ar politisko angažētību un sižetu tendenciozitāti, tomēr šis gadījums pārspēja visus iepriekšējos.
Par ko tad ir šis dokuments? Katru gadu papildus savai amatpersonas deklarācijai es esmu spiests sniegt papildu paskaidrojumus par to, ka kriminālprocesa virzītājiem ir savs viedoklis par to, kādi īpašumi viņu ieskatā man pieder, kas arī tiek uzskaitīts šajā dokumentā, un mans vērtējums, ka „(..) procesa virzītāja viedoklis nesaskan ar manu viedokli un kuram es kategoriski nepiekrītu (..)”. No šī dokumenta cilvēkam pat vislielākajā reibuma pakāpē būtu neiespējami izsecināt, ka es kaut ko esmu atzinis saistībā ar kādiem iepriekš nedeklarētiem īpašumiem. Vēlreiz apstiprinu, ka visi īpašumi un ienākumi, kādi man ir un kas man pieder, ir uzskaitīti manās valsts amatpersonas deklarācijās.
Vai žurnālists Ansis Pūpols kļūdījās nejauši, teiksim, nebija dokumentu lasījis? Visticamāk, ka nē. Tā bija žurnālista, TV3 raidījuma „Nekā personīga” apzināta, mērķtiecīgi organizēta rīcība, lai 5 dienas pirms vēlēšanām ietekmētu gan politisko procesu, gan arī tiesvedību.
