Atklāta vēstule

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība 2009.gada 22.oktobrī izplatīja paziņojumu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 2009.gada 22.oktobra lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, ar kuru varēja iepazīties plašsaziņas līdzekļos, kā arī LR Augstākās tiesas interneta vietnē www.at.gov.lv un Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv.

Par šo tēmu izteicies arī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns laikrakstā „Dienas Bizness” 2009.gada 20.novembrī.

Šajā sakarā vēlos paust arī savu viedokli.

Līdz šim biju strikti pārliecināts, ka ikviens tiesnesis savā darbībā, tostarp arī publiskajā komunikācijā un „ārpus tiesas izvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu (likums „Par tiesu varu”, 89.p. 4.d.)

Diemžēl Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojuma saturs ir pamatots ar subjektīviem pieņēmumiem un politiskām spekulācijām. Apzīmējuma „oligarhs” attiecināšana uz mani konkrētajā paziņojumā vien ir apliecinājums attieksmei, kuru grūti būtu nosaukt par objektīvu, neitrālu vai tādu, kas atbilstu tiesas spriešanas autoritātes jēgai. Parasti šādus un citus apzīmējumus savās politiskajās cīņās izmanto politiskie konkurenti. Manā ieskatā ar šādu rīcību tiesneši, kuri ir piedalījušies konkrētā paziņojuma tapšanā vai to atbalstījuši, ir pārkāpuši Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 1.kanona trešo un ceturto punktu, kas nosaka, ka „tiesnesim jāpiedalās augstu uzvedības kultūras normu noteikšanā, piemērošanā un saglabāšanā” un ka „tiesnesim personiski jāievēro augstas uzvedības kultūras normas, lai apstiprinātu tiesu varas neatkarību un godīgumu”.

Savā paziņojumā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ir norādījusi, ka „Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par to, ka tiesu lietās tiesnesis ir ievērojis Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā noteikto tiesneša padotību likumam un tiesībām”. Turklāt šī tēze ir izteikta nevis kā biedrības vai tās atsevišķu biedru pieņēmums, bet gan apgalvojuma formā kā fakts. Ņemot vērā, ka vienīgā lieta, uz ko paziņojumā ir atsauce, ir norāde uz tiesneša Māra Vīganta pieņemto lēmumu „par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu”, tad man ir pamats secināt, ka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība publiski ir darījusi zināmu (viņuprāt) faktu, ka konkrētais Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par savulaik pieņemto lēmumu par manu apcietināšanu. Tādējādi Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, acīmredzot visi tās biedri, ir pauduši pret mani atklātu nepatiku un naidīgu attieksmi, jo no paziņojuma satura izriet, ka es esot „ietekmējis turpmāko tiesneša personisko un profesionālo dzīvi”. Šādu apstākļu rezultātā uzskatu par nepieciešamu darīt zināmu Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrībai un citām tiesu varas institūcijām savas bažas par to, ka gadījumā, ja kādreiz nākotnē kāds no šīs biedrības biedriem būs iekļauts tiesas sastāvā, kas izskatīs jebkādas ar mani saistītas tiesu lietas, tad man netiks nodrošināta taisnīga, neatkarīga un objektīva tiesa LR Satversmes 92.panta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļas izpratnē.

Manā skatījumā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ar šādu savu paziņojumu, iespējams, to neapzinoties, ir kļuvusi par manipulējamu ieroci politiskajos procesos. Varu paredzēt, ka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības izplatītais paziņojums tuvā nākotnē vēl tiks izmantots dažādām politiskām spekulācijām, īpaši priekšvēlēšanu laikā, tādējādi radot situāciju, ka tiesu varas pārstāvji tiek izmantoti politisko strīdu risināšanā.

LR Satversmē ir nostiprināts publiskās varas dalīšanas princips, nosakot trīs varas atzaru darbības autonomiju un to mijiedarbību. Satversmes 84.pants paredz zināmu likumdevēja varas ietekmi uz tiesu varu, kas tiek realizēta tiesnešu apstiprināšanas procesā. Tajā pat laikā LR Satversme neparedz tiesu varai nekādu ietekmes mehānismu uz likumdošanas procesu, tostarp uz likumdevēja varas pieņemamajiem lēmumiem, izņemot, protams, Satversmes 85.pantā noteiktās Satversmes tiesas pilnvaras.

Līdz ar to lūdzu Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību un visus tās biedrus respektēt Latvijas Republikas Satversmi, kā arī Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa 5.kanonu, kas nosaka, ka tiesnešiem būtu jāatturas no jebkādas politiskas darbības, lai tādā veidā ar savu rīcību neradītu iemeslu spekulācijām par biedrības biedru politisko ieinteresētību un angažētību.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais