Administratīvais resurss kā politiskās cīņas instruments

Valda Zatlera uzruna Reformu partijas kongresā vēlreiz apstiprina, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas ir bijusi Reformu partijas īstenotās politiskās cīņas svarīga sastāvdaļa, kuru bezbailīgi, enerģiski un dedzīgi īstenojot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Partijas vadītāja paziņojums kārtējo reizi pierāda, ka sevi par „tiesiskuma koalīciju” dēvējošās valdības ministra rīcība nekādā veidā nav saistīta ar tiesiskuma standartu un procedūru ievērošanu demokrātiskā sabiedrībā, bet gluži pretēji – administratīvā vara tiek izmantota „kā partijas ideoloģijai svarīga cīņa”, lai izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem, rupji pārkāpjot viņu cilvēktiesības.

Jāatgādina, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojums Nr.343 publiskajā telpā tika pavadīts ar tādiem ministra E.Sprūdža un viņa partijas biedru paziņojumiem, kuri ne vien parādīja šī rīkojuma patieso politiski–ideoloģisko raksturu, bet arī rupjā veidā pārkāpa man LR Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās cilvēktiesības, kā dēļ pret Latviju tika iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Apšaubāmais rīkojums ir apstrīdēts tiesā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tagad ir jāiesniedz tiesai izdotā rīkojuma pamatojuma neapgāžami pierādījumi, kuri ministrijā nav atrasti. Nav šaubu, ka administratīvā resursa izmantošanas politiskais instruments zatleristiem ir nepieciešams, jo kā gan citādi lai sabiedrībai pamato savu nemākulību un profesionālo nekompetenci.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais