Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vēstuli

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vēstuli neesmu iepazīstināts. Esmu izlasījis vien VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas šodien izplatīto un publicēto preses relīzi.

Neviens no tajā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā.

Uzskatu, ka tā ir speciāli rīkota ministra Edmunda Sprūdža akcija, izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008.gada augusta jeb jau vairāk nekā 4 gadus. Izskaidrojums tam ir vienkāršs – ja vēlēšanas notiktu šodien, Sprūdža pārstāvētā Reformu partija Ventspilī saņemtu 0.5% balsu, bet Latvijā – 3% balsu, tātad nepārkāptu 5% barjeru. Salīdzinājumam – par manis vadīto politisko partiju „Latvijai un Ventspilij” šobrīd balsotu vairāk nekā 50% vēlētāju.

Šādas aktivitātes neizbrīna, jo līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2013.gada jūnijā, ir palikuši tikai 7,5 mēneši. Šādā veidā Sprūdžs atriebjas par manu uzdrīkstēšanos kritizēt nekompetentu, neprofesionālu viņa kā ministra darbu.

Man izvirzīto apsūdzību jau četrus gadus skata Rīgas Apgabaltiesā, un, kamēr spēkā nav stājies notiesājošs spriedums, spēkā ir Latvijas Republikas Satversmes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas garantētais nevainības prezumpcijas princips.

Sprūdža paziņojumā runāts par laiku līdz 2006.gadam. Vēlos norādīt, ka par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju esmu ievēlēts 2009.gadā, un manas pilnvaras beigsies 2013.gada jūnijā.

Jāatzīmē, ka šī nebūt nav vienīgā reize, kad kāds grib izmantot manu popularitāti, lai paaugstinātu savu ne visai augsto reitingu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais