Šodien esmu nosūtījis Eiropas Cilvēktiesību tiesai (turpmāk – ECT) sūdzību pret Latvijas valsti par Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības Konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas nosaka jebkura cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā.
Sūdzības pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar administratīvo lietu, kurā es iesniedzu pieteikumu, pamatojoties uz likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, atlīdzināt man ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus par aizstāvību kriminālprocesā, kurā es tiku atzīts par nevainīgu un attaisnots. Laikā, kad dažāda līmeņa administratīvajās tiesās tika izskatīts mans pieteikums, Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, kurā pauda klaji negatīvo attieksmi pret mani. Ņemot vērā to, ka publiski nav zināms, kuri tiesneši ir Administratīvo tiesnešu biedrības biedri, man nebija zināms, vai tiesneši, kas izskata lietu, nav parakstījuši šo paziņojumu – tādā veidā demonstrējot savu neobjektīvo attieksmi pret mani. Gan pirmajā, gan otrajā instancē pieteikums, kuru iesniedzu par atlīdzināšanu, tika noraidīts, un es biju spiests iesniegt kasācijas sūdzību LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Viens no tiesnešiem, kuram bija jāizskata manis iesniegtā kasācijas sūdzība, bija senators Andris Guļāns, kurš dažādās intervijās un publikācijās vairākkārtīgi publiski paudis savu negatīvo attieksmi pret mani. Tas bija par pamatu, lai mani pārstāvji šajā lietā pieteiktu senatoram Guļānam noraidījumu, tādējādi cenšoties izvairīties no acīmredzamas neobjektivitātes un nespējas izspriest lietu taisnīgi. Noraidījums netika pieņemts, un tiesa, kurā viens no trim tiesnešiem bija senators Guļāns, izskatīja un noraidīja manu kasācijas sūdzību.
ECT savā praksē, arī lietās pret Latviju, ir norādījusi, ka tiesas objektivitāte ir absolūts priekšnosacījums tam, lai tiesas process būtu atzīts par taisnīgu un Konvencijas 6.pantam atbilstošu. Turklāt nepietiek ar to, ka tiesnesis pats sevi uzskata par objektīvu – viņam ir arī jāuzvedas tā, lai neatkarīgam novērotājam būtu pārliecība, ka tiesnesis ir brīvs no jebkādiem personiskiem aizspriedumiem. Situācijā, kad tiesnesis atklāti un publiski pauž savu negatīvo attieksmi pret personu, kuras lieta viņam ir jāizspriež, tiesnesi nevar uzskatīt par objektīvu pat tad, ja viņam nav personiskās ieinteresētības lietas iznākumā. Ņemot vērā, ka ECT pastāv vairāki precedenti arī lietās, kuras ir ļoti līdzīgas konkrētajai lietai, man bija pamats vērsties ECT, prasot atzīt manu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.
