Tjarve, Ventspils un Eirovīzija

Kad tālajā 2001.gadā Ventspils pilsētu kļūt par Latvijas Televīzijas sponsoru valsts pārstāvju dalībai Eirovīzijas konkursā uzaicināja tālaika Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve, kurš pazīstams arī kā žurnāla Ir galvenās redaktores Nellijas Ločmeles vīrs, žurnāla Ir vēl nebija, Ventspils pilsētas domi vadīja Lembergs, savukārt LTV nebija naudas, par ko finansēt Latvijas dalību šajā visas Eiropas mēroga pasākumā.

Tolaik neviens neskaitīja Eirovīzijas sponsorus, jo to, par spīti visām runām par Latvijas ieiešanu Eiropā, gluži vienkārši nebija.

Pagājuši 11 gadi, un situācija ir mainījusies. Nedaudz. Ventspils no tīri tranzīta pilsētas nu kļuvusi par rūpniecības, tranzīta un tūrisma centru, ko apmeklē viesi no visas pasaules. Ventspilij ir aktīva pilsētas mārketinga stratēģija, un, jā, mums tās ietvaros ir gan ko reklamēt, gan ar ko lepoties. Katru sezonu top arvien jauni tūrisma piedāvājumi gan vietējiem, gan ārvalstu apmeklētājiem, un par šiem daudzveidīgajiem pakalpojumiem Ventspils ar visdažādāko informatīvo kanālu starpniecību informē visas savas mērķa auditorijas. Dažiem mārketinga analfabētiem tas liekas uzkrītoši, bet Ventspils par savu aktīvo pilsētmārketingu saņem balvu pēc balvas un arvien lielāku atzinību Latvijas iedzīvotāju un tūristu acīs. Starp citu, iedzīvotāju informēšana ir viens no pašvaldības tiešajiem pienākumiem. Taču visu šo gadu laikā mainījies nav fakts, ka Latvijas līdzdalības pasākumam Eirovīzijā joprojām nav sponsoru. Izņemot vienu. Ventspils pilsētu.

Vai gadījumā tieši šis apstāklis nepelnītu Ir un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzmanību? Ka Latvijas valsts vārda nešanas pasākumu Eiropā, kur atpazīstamību guva tik augsta līmeņa mākslinieki kā Prāta vētra un Marija Naumova, jau gadiem Latvijas valstī nekādā veidā neatbalsta ne pati valsts, ne arī citi sponsori? Tas būtu īstais iemesls uztraukumam, analīzei un NEPLP locekļu aptaujai. Varbūt tad priekšlaikus nenāktos satraukties NEPLP loceklei cienījamajai Aijai Cālītei, kurai tagad saskaņā ar portāla Ir publikācijā teikto nāksies atcelt visus savus iebildumus, jo, izrādās, Lembergs Latvijas dalībai Eirovīzijā veltītajā preses konferencē piedalījās kā VIENĪGĀ sponsora pārstāvis, kurš turklāt uz konferenci ieradās nevis pašiniciatīvas vadīts, bet gan Latvijas Televīzijas aicināts.

Starp citu, LTV Eirovīzijai veltītajās preses konferencēs Lembergu aicināja uzstāties gan Tjarves, gan Rēdera, gan Gravas, gan Holšteina vadības laikā. Kopumā vismaz 10 reižu. Ļoti jocīgi, ka šis fakts tikai tagad kļuvis jocīgs atsevišķiem jaunizceptajiem NEPLP pārstāvjiem. Un jocīgi, ka nekas cits viņiem jocīgs neliekas.

Jāatzīst, ka laikā, kad Tjarves kungs, laikam jau dedzīgajai Ločmeles kundzei par to neko nezinot, šo piedāvājumu Ventspilij izteica, pašvaldības deputāti un speciālisti ilgi un detalizēti analizēja visus šāda atbalsta par un pret aspektus. Kāpēc vienai pašvaldībai – lai arī ekonomiski spēcīgai – jāatbalsta valsts līmeņa pasākums; kādi būs Ventspils pilsētas iedzīvotāju ieguvumi un zaudējumi no šāda atbalsta; vai šādas aktivitātes atbilst Ventspils pilsētas mārketinga stratēģijai utt.? Rezultātā atbalsts tika un joprojām tiek sniegts, un primārais šajā sadarbībā ir fakts, ka Latvijai tiek nodrošināta iespēja piedalīties Eirovīzijas konkursā. Domāju, ka ventspilnieki par šo atbalstu būtu pelnījuši saņemt „paldies!”.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais