Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Par iesniegumu KNAB un NEPLP saistībā ar slēpto aģitāciju Latvijas Radio

Esmu iesniedzis jaunus iesniegumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kuros lūdzu pārbaudīt valsts SIA „Latvijas Radio” iespējamo slēpto politisko aģitāciju, kas izpaužas kā nevienlīdzīgu noteikumu, īpašu priekšrocību radīšana atsevišķām politiskām partijām, to apvienībām LR1 ēterā.

Šādu secinājumu ļauj izdarīt LR1 ziņu un sabiedriski politisko diskusiju raidījumu veiktais detalizētais monitorings laika periodā no šī gada 26.jūlija līdz 17.septembrim, tajā skaitā raidījumos atspoguļoto tēmu satura un uzaicināto personu politiskās vai sabiedriskās piekritības analīze, kas izmantota par pamatu statistisko rādītāju noteikšanai.

Izvērtējot LR1 ziņu raidījumus laika periodā no š.g. 26.jūlija līdz 17.septembrim, līdzīgi kā iepriekšējos periodos, konstatējama izteikta politisko partiju apvienības „Vienotība” dominante, kopumā sastādot teju ceturto daļu (24%) no visu ziņu klāsta.

No visām politiskajām partijām ar līdzīgu statusu, t.i., jaundibinātas vai tādas, kuras nav bijušas pārstāvētas Saeimā, vislielākā uzmanība pievērsta „Zatlera reformu partijai”, sastādot 7% lielu īpatsvaru LR1 ziņu raidījumos. Tas ievērojami pārsniedz citu, pēc statusa līdzīgu politisko partiju izteikšanās iespēju. Šāda sabiedriskā medija darbība rada nevienlīdzīgu situāciju un noteikumus attiecībā pret visām politiskajām partijām, kas piedalās parlamenta vēlēšanās un liecina par medija politiskajām simpātijām un iespējamo slēpto politisko aģitāciju par labu konkrētajai partijai.

Līdzīgi kā iepriekšējā, arī šajā pārskata periodā LR1 liela labvēlība piešķirta starptautiskā spekulanta un uz kriminālapsūdzību pamata notiesātā Džordža Sorosa finansēto, atbalstīto fondu un to subsidēto organizāciju/biedrību pārstāvju viedokļiem. Piemēram, LR1 ziņu raidījumos šo „satelītorganizāciju” pārstāvju viedokļi ir atspoguļoti vairāk par pusi (55%) no visām NVO, bet diskusiju raidījumos – 3/4 (75%) no visām NVO. Šo organizāciju viedokļu dominance LR1 diskusiju raidījumos, salīdzinājumā ar citu nevalstisko organizāciju viedokļiem, ir 3 reizes lielāka nekā visu pārējo – vairāk nekā 14’000 NVO.

Analizējot visu ziņu un diskusiju raidījumu saturu LR1, par pamatu ņemot amatpersonu viedokļa atspoguļošanas biežumu vai līdzdalības skaitu pārskata periodā, izteikts līderis ir Valdis Dombrovskis – 65 reizes. Zīmīgi, ka šajā periodā LR1 ēterā no NVO visbiežāk atspoguļotā viedokļa autore un dalībniece ir Dž.Sorosa „satelīta organizācijas” „Sabiedriskās politikas centrs „Providus”” pētniece Iveta Kažoka – 33 reizes. No publiskās retorikas zināms, ka Dž.Sorosa pētniece nav neitrāla politisko partiju darbības vērtētāja, viņas politiskās simpātijas un nevienlīdzīgs politisko partiju darbības vērtējums ir vispārzināms. Pirmsreferenduma periodā (28.maijs – 22.jūlijs) viņa neslēpa savas politiskās simpātijas V.Zatlera politiskajām iniciatīvām, tādējādi nodrošinot lielu politisko atbalstu Zatleram ar trešās personas starpniecību. Turklāt Zatlers ir arī trešais visbiežāk atspoguļotākais deputātu kandidāts LR1 ēterā – kopā 30 reizes.

Redzams, ka politiskās simpātijas LR1 ziņu raidījumu veidotājiem ir bijušas pret politisko partiju apvienību „Vienotība”, kuras deputātu publicitāte pēc citēšanas vai atskaņošanas biežuma ierindojas pirmajā desmitniekā: Valdis Dombrovskis – 65; Aigars Štokenbergs – 29; Andris Vilks – 24; Ilze Viņķele – 20 reizes. Starp koalīcijas partneriem vienīgi ZZS ministrs Juris Bārzdiņš atrodas starp 10 biežāk citētajiem politiķiem LR1 konkrētajā laika periodā.

Šāda veida rīcība, kas izpaužas kā vienveidīga satura veidošana, personīgā viedokļa uzspiešana, tostarp neslēpjot politiskās simpātijas un nesimpātijas, izraisa pamatotas aizdomas par žurnālistu neobjektivitāti, kas ir pretrunā ar Latvijas Žurnālistu Asociācijas Ētikas kodeksu, kā arī pārkāpj LR Rīcības kodeksa reglamentāciju. Vēl vairāk – jau ilgtermiņā novērojamais labvēlības statuss pret atsevišķām NVO un politiskajiem spēkiem liecina par sabiedriskā medija vadības nespēju nodrošināt daudzpusīgu saturu ziņu un diskusiju raidījumos, kā arī, iespējams, personisku ieinteresētību kāda noteikta politiskā spēka atbalstīšanā.